Par savu lēmumu viņš nebija informējis ne Kariņu, ne paša pārstāvēto frakciju.
Šmits savu paziņojumu par kandidatūras atsaukšanu pauda komerctelevīzijas tiešajā ēterā, taču vēlāk sarunā ar LTV paziņoja, ka neatbalstīs Kariņa valdību un šādu lēmumu pieņēma šorīt pēc tam, kad iepazinies ar partijas līdzpriekšsēdētājas Lindas Liepiņas paziņojumu, ka viņa nevar atbalstīt Kariņa valdību.
Šmits LTV sacīja, ka topošā valdība ir regress, salīdzinot ar pašreizējo Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdību.
Izveidot vājāku valdību var vienmēr, mums bija jāizveido spēcīgāka valdība kā līdzšinējā, bet tā vietā būs regress, pauda Šmits.
Šmits sacīja, ka ir deklarācijas projekts, un tad - valdību veidojošo partiju vēl viens saraksts. Tāpēc viņš uzsvēra, ka nevar darboties tādā valdībā, kura jau aizkulisēs lēmusi gan par ģenerālprokurora, gan par Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadību.
Viņš aicināja topošās koalīcijas pārstāvjiem uzdod jautājumus, “vai, piemēram, ir vienošanās par [KNAB priekšnieka Jēkaba] Straumes atstādināšanu, par ģenerālprokuroru, ar konkrētu vārdu, uzvārdu”.
Šmits arī sacīja, ka par tālāko rīcību, vai virzīt jaunu kandidātu, būs jālemj “KPV LV” frakcijai.
Pārliecība, ka viņš nevar atbalstīt šādu valdību, viņam augusi ik dienu, šonedēļ strādājot pie valdības deklarācijas.
Kariņš par šo lēmumu uzzināja no Šmita publiski paziņotā, pauda Kariņa pārstāve Ieva Zīberga. Par tālāko rīcību viņš lems sestdien, kad partijām paredzēta tikšanās un darbs pie valdības deklarācijas.
Ticamākais scenārijs, ka Šmitam pateiks paldies “par darbu” un “KPV LV” tiks aicināta virzīt jaunu ekonomikas ministra kandidātu, informēja Zīberga.
“KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, kā jau ierasts, plašos skaidrojumos neiesaistījās, vien norādot, ka konflikts starp partijas līderiem Artusu Kaimiņu un Aldi Gobzemu jau otro reizi traucē izveidot valdību.
Jau pirmdien paredzēts rīkot frakcijas sēdi deputātiem - vai tam, kas būs "palicis no frakcijas", uzsvēra Zakatistovs.
“KPV LV” savu attieksmi pret nākamo valdību sola paust pirmdien, 21.janvārī, lai premjera amata kandidāts, kuram paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu būtu informēts par deputātu viedokli.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju.
“KPV LV” jaunajā valdībā paredzēti trīs ministru portfeļi. Tiesa, "KPV LV" Saeimas deputāte Ieva Krapāne atsauca savu kandidatūru labklājības ministra amatam drīz pēc viņas virzīšanas. Pēc tam šim amatam virzīta "KPV LV" Saeimas deputāte Ramona Petraviča. Iekšlietu ministra amatam virzīts Saeimā neievēlētais Sandis Ģirģens ("KPV LV"). Viņš šim amatam izvēlēts pēc tam, kad valdības veidotājs Kariņš aicināja “KPV LV” nomainīt iepriekšējo "KPV LV" iekšlietu ministra amata kandidātu – Aldi Gobzemu. Ekonomikas ministra amatam izvirzīts “KPV LV” Saeimas deputāts Šmits, kurš tostarp iestājās par iespējami drīzu elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu.
Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas divas deputātes – Linda Liepiņa un Karina Sprūde – piektdien, 18. janvārī, paziņoja, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo viņš neesot centies nevienā no "savas valdības" prioritātēm minēt obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK likvidēšanu. Iepriekš topošo Kariņa valdību atteicās atbalstīt "KPV LV" deputāts Gobzems.
