Šmits intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” pauda, ka slimnīcas finanses ir labākā stāvoklī nekā citus gadus, Viņš gan atzina, ka problēmas pastāv, taču nepiekrīt pārmetumiem par maksātnespējas pazīmēm slimnīcai.
Taujāts, vai viņam ir kādas personīgas domstarpības ar ministru, Šmits to noliedza. Arī Belēvičss intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pazīst Šmitu jau vairākus gadus un augstu vērtē, tai pašā laikā pārmetot nespēju sabalansēt slimnīcas ieņēmumus un izdevumus.
Ministrs norādīja uz saņemto atzinumu par finanšu un funkciju auditu slimnīcā, no kā esot secināms, ka Šmitam neesot izdevies pārņemt vadības grožus. Viņš uzsver, ka slimnīcas vadībai jāmāk sakārtot izdevumi tā, lai nevarētu „smelt no trauka vairāk nekā iespējams”.
Uz valdes vadītāja amatu plānots rīkot konkursu, un, ministra ieskatā, jaunajam vadītājam jābūt ar pieredzi un izpratni par slimnīcas sūtību. Konkrēta kandidatūra gan viņam neesot padomā, bet pārliecināts, ka gribētāju netrūks, turklāt arī atalgojums esot gana labs.
Belēvičs arī apgalvoja, ka problēmas ar jaunā korpusa būvniecību un slimnīcas vadības maiņu pacienti neizjutīšot. Viņš arī pauda, ka līdz Latvijas simtgadei ir mērķis uzbūvēt jaunas slimnīcas telpas.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) nav apmierināta ar to, kā notika slimnīcas valdes priekšsēdētāja nomaiņa.
Viņa intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” sacīja materiāli par slimnīcas finansiālo stāvokli liecina par nebūšanām, kas saistītas ar 2007.-2013.gadu, bet Šmits vadīt iestādi sācis vien 2014.gadā. Ministra rīcību, izsakot preses konferencē neuzticību Šmitam, premjere uzskata par nekoleģiālu rīcību.
Belēvičs pirmdien no rīta paziņoja, ka Šmits zaudējis viņa uzticību. Skaidrojot šos izteikumus, Belēvičs pauda, ka slimnīcai var iestādies „x stunda”, jo jaunā korpusa pirmā kārta var netikt pabeigta noteiktajos termiņos. Līdz ar to valstij var nākties atmaksāt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Ar šo jautājumu ministrs sola doties uz valdību.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa iepriekš apgalvoja, ka Stradiņa slimnīcai ir maksātnespējas pazīmes. Šmits gan noraidīja šādu informāciju, paužot, ka slimnīca spēj segt visas saistības.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) pauda, ka neatbalsta slimnīcas vadītāja atlaišanu, jo, viņasprāt, nav profesionāli tas, ka no rīta tiek iesniegts pārskats, bet pēc dažām stundām jau paziņo par atlaišanu.
Straujuma atzina, ka Šmits ir "Vienotības" biedrs, tomēr uzsvēra, ka grib no tā norobežoties, jo viņas reakcija būtu tāda pati neatkarīgi no partejiskās piederības.
Jaunā korpusa būvniecībai Stradiņa slimnīca 2007.gadā saņēma valsts galvotu kredītu 66 miljonu eiro apmērā. Gandrīz septiņi miljoni jau ir atmaksāti, liecina Valsts kases oficiālais pārskats par valsts galvojumiem. Jaunā korpusa būvniecība bija uzticēta pilnsabiedrībai ”SBRE”, kas ir arī Rīgas pils būvdarbu veicējs.
Rīgas pilsētas būvvalde februārī apturējusi Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas celtniecības darbi uz laiku bija pārtraukti arī pagājuša gada novembrī, jo objektā nebija nodrošināts atbildīgais būvdarbu vadītājs.
Jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 74,8 miljoni eiro, no kura 24,07 miljoni eiro ir piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Būvniecībai slimnīca izmanto arī valsts galvoto aizdevumu, un, sākot no 2012.gada, kredīta atmaksai no slimnīcas budžeta tiek izlietoti aptuveni 3,2 miljoni eiro gadā.
