Sociālo partneru – Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas – pārstāvji ir vienojušies par pozīciju, ka šoreiz viņi valdības deklarācijas sagatavošanā bijuši iesaistīti plašāk un process bijis organizēts savlaicīgāk nekā pirms četriem gadiem.
Vienlaikus, turpmākajās dienās gatavojot valdības rīcības plānu ar konkrētiem uzdevumiem, sociālie partneri sagaida plašāku iesaisti. Līdz šim dažādās tematiskajās darba grupās tā bijusi atšķirīga. Par vairākiem punktiem ir neskaidrības, ko cerēts apspriest tikšanās laikā pirmdien. Viens no tiem – darbaspēka nodokļu politikas mērķi, atkāpšanos no kuriem saskata LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
"Jautājums par darbaspēka nodokļu mazināšanu parāda šo procesu politisko turpinātību, ja tā var teikt. Pirms vēlēšanām pie mums viesojās "Jaunās Vienotības" pārstāvji Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, parakstītajos sadarbības dokumentos bija punkts par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Taču tagad kolēģi, kuri devās uz valdības deklarācijas finanšu sadaļas izstrādes sarunām, stāsta, ka 2023. gadā to vērtēsim, varbūt mainīsim 2024., 2025. gadā.
Šis piemērs neliek būt gandarītiem un priecīgiem. Darbaspēka nodokļu tēma ir mums sāpīga un aktuāla eksporta sakarā, investīciju piesaistes, kā arī konkurētspējas sakarā kopumā," stāstīja Rostovskis.
Valdības un valsts maka turētāju rīcības iespējas ietekmēs iekšzemes kopprodukta izmaiņu tendences un iespējas nākamā un turpmāko gadu budžetos. Šim gadam prognozētā 2,4% izaugsme līdz gada beigām saruks līdz 1,5%, prognozējuši banku ekonomisti. Nākamgad ekonomikas izaugsmes atsākšanos banku analītiķi prognozējuši tikai gada otrajā pusē, līdz ar to paredzams, ka nākamā gada budžetā būs jārēķinās ar vairākiem kompromisiem.
Arī LBAS nosūtījusi savus papildinājumus topošajai valdības deklarācijai. Tajā iekļauti arī LBAS dalīborganizāciju – nozaru arodbiedrību priekšlikumi. Arī arodbiedrības īpašu uzmanību pievērsušas sadaļām par nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu, par minimālo algu un neapliekamo minimumu.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis iepriekš Latvijas Radio atzina, ka reģionālās attīstības, pašvaldību finanšu stabilitātes un digitalizācijas jautājumu atspoguļojums nākamās valdības darbu plānā vieš cerības.
Balsojums jaunās valdības apstiprināšanu plānots 14. vai 15. decembrī.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par tam piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents Egils Levits parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
