Socioloģe: Ja iedzīvotāji Saeimai uzticētos, lēmumi būtu aizgājuši daudz gludāk

SKDS dati liecina, ka maijā Saeimai uzticējās 25% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr, lai arī cik zems šis rādītājs nebūtu, tas vēl ir salīdzinoši augsts, piebilda Strode. Piemēram, pērn šajā periodā Saeimai uzticējās 21% iedzīvotāju. 

“Protams, ir bijuši arī augstāki rādītāji, bet nu jau ilgstoši tie tādi nav. Un tas, protams, arī atstāj iespaidu uz notikumiem valstī – cik lielā mērā paļaujas uz tiem un kā vērtē, ja Saeima pieņem kādu lēmumu,” sacīja Strode. 

Tāpat Strode norādīja, ka zemākais uzticības līmenis parlamentam reģistrēts 2008. gada finanšu krīzes laikā, kad tas bija 5%.

Taču viņa uzsvēra, ka ne vienmēr var vilkt paralēles starp sabiedrības labsajūtas un pārticības līmeni un uzticēšanos Saeimai, jo sabiedrībai vienmēr jābūt arī pietiekami kritiski noskaņotai. 

“Tik zems līmenis rāda to (..), ja Saeima kaut ko lemj, tad cilvēki nepieņem. Mēs jau šīs Saeimas laikā to redzējām gan par Saeimu, gan par valdību. Piemēram, lēmums par [Covid-19] vakcināciju, kādus citus nepopulārus lēmumus – ja uzticētos Saeimai, tad tie būtu aizgājuši daudz gludāk, jo tagad viss tiek uztverts ar aizdomām un šaubām,” skaidroja Strode. 

Socioloģe arī norādīja, ka uzticības līmenī Saeimai lielas atšķirības novērojamas arī atkarībā no to, kuras politiskās partijas atbalstītājs cilvēks ir. 

Vienlaikus kopš Krievijas kara Ukrainā novērots neliels pieaugums uzticībā Saeimā. 

Februārī Saeimai uzticējās 19%, martā – 23%, aprīlī – 24% un nu maijā – 25%, liecina SKDS dati. Tomēr šīs nav radikālas izmaiņas, atzīmēja socioloģe. 

Savukārt pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš mikroblogošanas vietnē “Twitter” rakstīja, ka 2022. gada maijā tikai 18% aptaujāto piekrita apgalvojumam, ka pašreizējā Saeima kopumā darbojas labāk nekā iepriekšējā, bet 

63% šādam apgalvojumam nav piekrituši, kas ir augstākais rādītājs, kopš SKDS šo sāka regulāri mērīt 2003. gadā.