Uz Latvijas ceļiem kopš 2015. gada atrodas fotoradari. 2018. gadā stacionāro fotoradaru kopskaits audzis līdz simtam, un uz ceļiem (vēl arī 12 pārvietojamie fotoradari) tie fiksē atļautā braukšanas ātruma pārsniedzējus.
Radaru darbības mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību. Radari uzstādīti, analizējot līdzšinējo pieredzi ar ceļu satiksmes negadījumiem konkrētajās vietās, kā arī potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radīto apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāti un raksturīgās braukšanas tendences.
Mazāk negadījumu, cietušo un mirušo
Ātruma kontroles fiksēšanas iekārtas sevi ir attaisnojušas, uzskata Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Arturs Smilga. Viņš norādīja, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits vietās, kur uzstādīti radari, ir krietni samazinājies.
“No 2012. gada līdz fotoradaru uzstādīšanai, tas ir, trīs gadu laikā, ceļu posmos, kur ir uzstādīti un darbojas fotoradari, notika 1084 ceļu satiksmes negadījumi. Savukārt, fotoradariem uzsākot darbību, līdz šim brīdim, sešu gadu laikā tie bija 937 ceļu satiksmes negadījumi. Tādējādi ceļu satiksme negadījumu īpatsvars ir samazinājies par 35%,” pastāstīja Smilga.
Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Ilze Šipkēvica piekrita, ka fotoradaru darbība ir efektīva: “Piemēram, šobrīd neviens nav gājis bojā šajās vietās. Ievainoto personu skaits arī ir samazinājies pat par 75%. Arī smagi cietušo ceļu satiksmes dalībnieku skaits, piemēram, 2020. gadā ir samazinājies par 69%.”
Šipkēvica norādīja, ka fotoradaru dēļ novērsti ceļu satiksmes negadījumi, līdz ar to ik gadu pasargāta 15 cilvēku dzīvība.
Par fiksētajiem pārkāpumiem iekasē mazāk
Ja raugās no finansiālā viedokļa, tad fotoradaru darbība krietni papildinājusi valsts maciņu. “No 2019. gada ir vērojama tendence, ka [par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem iekasētā nauda] samazinās. Protams, ir jāpiesauc Covid-19, kas bija par iemeslu tam, ka samazinājās satiksmes intensitāte. Tātad uzlikto naudassodu kopsumma 2019. gadā no fotoradariem bija 16,2 miljoni eiro. 2020. gadā tie bija 13,4 miljoni eiro. Šogad pirmajos sešos mēnešos tie ir 4,7 miljoni eiro,” sacīja Arturs Smilga.
No 2015. līdz 2020. gadam par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem kopumā valsts iekasējusi no šoferiem 34 miljonus eiro.
Par ātruma pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, tiek piemērots likumā paredzētais minimālais naudassods.
Savukārt fotoradaru uzstādīšana un uzturēšana līdz šim izmaksājusi kopumā aptuveni 14 miljonus eiro. Iekārtu uzturēšanas izmaksas ik gadu ir mainīgas, bet, piemēram, pērn – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro.
Katrs radars fiksē aizvien mazāk
Tomēr spēkratu vadītāji kļuvuši uzmanīgāki vai arī tomēr vada transportlīdzekļus atļautajā ātrumā, jo policijā stāsta, ka vidējais pārkāpumu skaits, ko fiksē fotoradars, ik gadu samazinās.
“2017. gadā pārkāpumi, ko vidēji dienā fiksē viens fotoradars, bija 15. Tad ar katru nākamo gadu tie samazinājās. 2018. gadā tie jau bija 10, 2019. – 9 un 2020. gadā tie jau bija mazāk par 8, ko fiksē viens fotoradars,” teica Smilga.
Visbiežāk fiksētie pārkāpumi ir tie, kur atļauto ātrumu pārsniedz par 10–20 kilometriem stundā.
Lai gan fiksēto pārkāpumu skaits ik gadu samazinās, policijā uzskata, ka transportlīdzekļu vadītāju braukšanas kultūra tomēr nav uzlabojusies.
“Tāpat ir zināms, ka pirms fotoradariem [vadītāji] piebremzē, lai nebūtu sods jāmaksā, un, pabraucot garām, vadītāji atkal uzņem lielu ātrumu un traucās prom. Tieši tāpēc mēs turpinām veikt ātruma kontroli arī ar trafarētajiem, netrafarētajiem transportlīdzekļiem. Strādājam, lai izķertu agresīvos vadītājus,” norādīja Smilga.
Kontrolēs vidējo ātrumu
Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, uz valsts ceļiem vairākos posmos plāno uzstādīt vidējā ātruma kontroles sistēmas. Satiksmes ministrijai (SM) uzticēts līdz septembrim noteikt prasības un kārtību, kā vidējā ātruma kontroles sistēmas būtu uzstādāmas.
“Vidējā ātruma [kontroles sistēmas] būs uz vesela ceļa posma no 5 līdz pat 20 kilometriem. Fiksējot automobili pirmajā punktā un fiksējot to otrā, tiks noteikts, kāds ir šis ātrums. Ja tas ir lielāks, nekā šajā posmā tas ir atļauts, tad attiecīgi varēs sagatavot protokolu un piemērot šādam vadītājam sodu. “[Latvijas] Valsts ceļi” jau, konsultējoties ar dažādām iestādēm, organizācijām, ekspertiem, ir konstatējuši vairākas vietas, kurās to varētu izstrādāt. Eksperti strādā pie tā, lai šajās vietās varētu iekārtas uzstādīt, iepirkt atbilstoši mūsu valsts likumiem,” pastāstīja SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Vidējā ātruma kontroles sistēmām atvēlētais budžets ir 700 000 eiro. Projekta realizācija uzticēta valsts AS “Latvijas Valsts ceļi”.
Kopumā noteikti 16 ceļu posmi, kuros šīs sistēmas tiks uzstādītas. Tomēr tas vēl varētu mainīties. Precīzs vietu skaits, kuros jauno sistēmu ierīkos, būs zināms pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas.
Šīs ierīces uzstādīs ceļa posmos, kur ceļu satiksmes negadījumu statistika par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija, nav bijusi tā labākā. “Latvijas Valsts ceļu” mājaslapā var iepazīties ar prioritārajām vietām, kur plāno uzstādīt vidējā ātruma kontroles sistēmas.
Pirmās piecas līdz astoņas vidējā ātruma kontroles sistēmas plāno uzstādīt jau šogad.
Fotoradari vai vidējā ātruma kontrole – kas labāks?
Policijā spriež par to, ka nākotnē varētu vairs nepirkt jaunus fotoradarus, bet gan attīstīt tieši vidējā ātruma kontroles sistēmas.
Auto eksperts Normunds Avotiņš gan uzskata, ka no fotoradariem ir jēga un tiem vajadzētu būt pat vairāk: “Skaidrs, ka tajās vietās, kur fotoradari atrodas, autovadītāji samazina ātrumu. Pat tad, kad fotoradara darbības zonai beidzoties, viņi ātrumu atkal palielina, tas jebkurā gadījumā palēnina satiksmes plūsmu, samazina vidējo ātrumu, it sevišķi bīstamās vietās. Tā kā pilnīgi noteikti fotoradari ir ļoti noderīgi satiksmes drošības uzlabošanai.”
Vienlaikus viņš dod priekšroku vidējā ātruma kontroles sistēmām: “Vidējā ātruma fotoradari novērš situācijas, kad, piemēram, kāds kaut ko pamana pēdējā brīdī un strauji bremzē. Vai arī gluži otrādi – autovadītājs „aizsapņojas” un tad, kā mēdz teikt, „uzraujas” uz radara. Vidējā ātruma kontroles ierīces šādu iespēju izslēdz. Pat tad, ja mēs tajā zonā iebraucam nedaudz ātrāk, pēc tam, samazinot ātrumu, līdz ar to mēs ievērojam vidējo braukšanas ātrumu. Es teiktu, ka koncentrēšanās tieši uz šo tehnoloģiju ir ļoti apsveicama.”
“Visuredzošā acs” un kontrole pie luksoforiem
Ja runā par citām ierīcēm, kas palīdz ceļu policistiem saukt pie atbildības noteikumu pārkāpējus, tad jāpiemin, ka likumsargu rīcībā ir netrafarēta automašīna, aprīkota ar 360 grādu kameru, kas fiksē dažādus pārkāpumus. Divu gadu laikā, pateicoties šai sistēmai, konstatēti 11,5 tūkstoš ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Piemēroto naudassodu kopsumma ir miljons eiro.
Vai plānots vēl papildināt policijas autoparku ar šādu transportlīdzekli? Policijā ar nožēlu atbild, ka tuvākajā laikā nav paredzēts iepirkt vēl vienu auto.
Tikmēr šobrīd pašvaldībās izmēģinājuma projektā pie luksoforiem manāmas sistēmas, kas fiksē tos transportlīdzekļu vadītājus, kas šķērso krustojumu pie sarkanās gaismas. Tiesa, Valsts policijas rīcībā šādas ierīces vēl nav.
Tikmēr Arturs Smilga no policijas aicina mopēda vadītājiem nebūt tik vieglprātīgiem, jo šajā sezonā novērots, ka šo transportlīdzekļu vadītāji bieži pārkāpj noteikumus: “Pēdējie ceļu satiksmes negadījumi, kas bijuši, – redzams, ka vadītāji nezināmu iemeslu dēļ neievēro ceļu satiksmes noteikumus: nepalaiž, kad ir jādod ceļš kādam citam transportlīdzeklim, pārbrauc pie sarkanās gaismas, ķiveres nelieto. Viņiem šķiet, ka mopēds brauc lēnāk, bet diemžēl tā nav.”
Valsts policija, Ceļu satiksmes drošības direkcija un Satiksmes ministrija aicina auto un moto braucējus nebūt pārgalvīgiem un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.
