Izmaiņas autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem
Autobusi
- Darba dienās: 1., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 16., 18., 20., 22., 23., 25., 26., 29., 32., 36., 37., 38., 39., 41., 43., 44., 46., 48., 51., 52., 53., 56. autobusa maršrutā.
- Brīvdienās: 1., 2., 3., 5., 6., 11., 12., 13., 16., 18., 21., 22., 24., 29., 32., 36. autobusa maršrutā.
Tramvaji
- Darba dienās: 2., 5., 10., 11. tramvaja maršrutā.
- Brīvdienās: 1., 5., 10., 11. tramvaja maršrutā.
Trolejbusi
- Darba dienās: 3., 5., 9., 11., 12., 13., 14., 16., 17., 18., 19., 22., 23., 25., 27. trolejbusa maršrutā.
- Brīvdienās: 3., 4., 14., 15., 17., 18., 19., 22., 23., 25. trolejbusa maršrutā.
Sekojoši maršruti, kamēr saglabājas zema pasažieru plūsma, būs slēgti:
- 4z, 35. autobusa maršruts, 1. trolejbusa maršruts, kā arī 3. un 9. tramvaja maršruts.
- 57. autobusa maršruts, 11., 12. un 13. trolejbusa maršruts brīvdienās.
Mazāk reisu
“Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa preses konferencē informēja, ka no 5800 reisiem, ko uzņēmums veic darbadienās, tiks atcelts aptuveni 1000 reisu. Tādējādi uzņēmums atgriezīsies pie iepriekšējās mājsēdes reisu apjoma.
Jaunie saraksti stāsies spēkā trešdien, 3. novembrī, un tiks izvietoti visās pieturvietās, sākot no Rīgas centra.
Reisu samazinājums paredzēts tā, lai neietekmētu rīta un vakara stundas. Piemēram, 3. autobusa maršrutā, kur ir lielākais pasažieru piepildījums, samazinājums būs mazāks. Bet nenoslogotos maršrutos reisu samazinās vairāk; plāno arī slēgt atsevišķus maršrutus.
Par šādu samazinājumu lemts, lai uzņēmums nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību. “Labāk prognozējams, bet retāks reisu skaits, nekā biežāks, bet mēs nespējam to izpildīt,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”).
Lai gan būs neērtības rīdziniekiem un brīžiem būs ilgāk jāgaida sabiedriskais transports, bet “neiestāsies apokalipse”, jo pašlaik pasažieru skaits “Rīgas satiksmē” ir sarucis. Pasažieru plūsma no 22. oktobra, salīdzinājumā ar šī gada septembri, darba dienās ir samazinājusies par 63%, bet brīvdienās - par 68%.
Lai informētu pasažierus par salona piepildījumu, daļa autobusu aprīkoti ar gaismas indikatoru – sarkans signāls iedegsies, kad salona piepildījums tuvosies 50%. Tas ļaus pasažieriem izlemt kāpt minētajā autobusā vai izvēlēties gaidīt nākamo reisu. Šie autobusi kursē 3. un 49. autobusu maršrutā, kas ir noslogotākie, informēja uzņēmums.
Iemesls – daudz slimojošo
Iemesls šādam reisu skaita samazinājumam ir “Rīgas satiksmes” šoferu slimošana. “Mēs jau kādu nedēļu dzīvojam diezgan saspringtā darba režīmā. Arī mūsu vadītāji slimo. Tas nav tikai Covid-19,” pastāstīja Innusa.
Uzņēmumā ir nodarbināts 1501 šoferis, no kuriem slimības lapa pašlaik ir 330 vadītājiem, tostarp 53 cilvēki slimo ar Covid-19.
Vairāki “Rīgas satiksmes” sabiedriskā transporta līdzekļu vadītāji noteikti par kontaktpersonām Covid-19 saslimušajiem.
Darbspējīgie šoferi jau pašlaik strādā arī virsstundas. “Mums ir diezgan pamatotas bažas, ka, vēl vairāk pārstrādājot virsstundas, šie darbinieki fiziski vairs nebūs spējīgi turpināt darbu,” piebilda Innusa.
Preses konference, kurā informēja par «Rīgas satiksmes» reisu skaita samazināšanu:
Vēršas inspekcijā
Aizdomās par 33 darbinieku slimības lapu pamatotību uzņēmums vērsies Veselības inspekcijā. Aizdomas saistītas ar to, ka šie darbinieki ne tikai paņēmuši slimības lapas, bet iepriekš paziņoja, ka negrasās izpildīt pienākumu vakcinēties pret Covid-19, kā arī neveica Covid-19 testus. Veselības inspekcija vēl nav sniegusi nekādas atbildes uzņēmumam. Tikmēr daži darbinieki jau paguvuši atgriezties darbā.
"Vienkārši šīs sakritības tik lielā apjomā liek mums domāt, ka tā nav vienkārši sakritība, bet, izmantojot noteiktas iespējas vieglāk paņemt slimības lapu un pārziemot," sacīja Innusa.
Kopumā “Rīgas satiksmē” ir 178 darbinieki, kuri izteikuši kategorisku nostāju pret vakcināciju pret Covid-19. Līdz ar to atstādināšana no darba un, visticamāk, darba attiecību pārtraukšana vēlāk ir neizbēgama, piebilda Innusa. Tiesa, tie nav tikai šoferi, bet arī vadības aparāta un remontdarbnīcu darbinieki.
Lai novērstu problēmas tieši ar transporta līdzekļu vadītāju trūkumu, "Rīgas satiksme" jau plāno jaunas vadītāju apmācības. Tās rīkos pēc stingro ierobežojumu perioda, kad mācību nodarbības būs atļautas.
Savukārt vēl 538 darbinieki ir vakcinācijas pret Covid-19 procesā.
Darbinieki, kuri līdz 15. novembrim nebūs vakcinējušies pret Covid-19, tiks atstādināti no darba pienākumiem neatkarīgi no tā, vai viņiem bijusi slimības lapa. Taču darbinieku nav iespējams atstādināt, kamēr viņš atrodas uz slimības lapas. Ja Veselības inspekcija atklāj nepamatoti izsniegtas slimības lapas, tās tiek anulētas, bet ārstam draud naudas sods no 140 līdz 1400 eiro.
Veselības inspekcija pēdējās nedēļās slīkst šādās darba devēju sūdzībās un brīdina, ka nespēs tās izskatīt noteiktajā termiņā. Tādēļ sūdzību izskatīšanas laiks var aizņemt vairāk nekā mēnesi.
Liela daļa "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu vadītāju ir Latvijas Operatīvā un medicīniskā transporta autovadītāju arodbiedrības biedri. Arodbiedrības sociālo tīklu kontos skatāmi pirms dažiem mēnešiem tapuši video ar biedriem, kuri vakcinējušies un motivē tā darīt arī citus kolēģus. Par principiāliem iebildumiem pret poti arodbiedrībai neviens neesot ziņojis, taču līdz desmit kolēģu vakcinēties nevarot medicīnisku iemeslu dēļ.
Arodbiedrības vadītājs Ervīns Kubliņš sola savus biedrus aizstāvēt: "Tas ir mūsu uzdevums, un tas ir cilvēkiem arī iztikas jautājums. Jūs taču redzat, kāds ir elektroenerģijas cenu pieaugums, apkures cenas pieaugs, vienlaikus cilvēkus grasās atstādināt no darba. No kā un kur viņi dzīvos? Cilvēkus nevar atstāt bez iztikas un pajumtes tikai tādēļ, ka cilvēkiem, iespējams, ir kādas veselības problēmas."
"Rīgas satiksmē" jau domā par darba un reisu apjomu pēc 15. novembra, kad, iespējams, beigsies stingrās mājsēdes režīms. Līdz tam "Rīgas satiksme" mudina izvērtēt vajadzību izmantot sabiedrisko transportu.
Ar problēmu saskaras arī citi
Ar līdzīgu problēmu kā “Rīgas satiksme” pašlaik saskaras arī virkne citu darba devēju – īpaši transporta un apstrādes rūpniecības jomās, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
"Protams uzņēmumi kaut kādā veidā pielāgojas, bet cietēji ir tie darbinieki, kas paliek strādāt. Viņiem palielinās slodze un finansiālais slogs pašam darba devējam," sacīja LDDK jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.
Darba devēju ieskatā būtu nepieciešams ārkārtējās situācijas apstākļiem izstrādāt īpašu regulējumu, kas ļautu Veselības inspekcijai ātrāk izvērtēt un sodīt nepamatotu slimības lapu izsniedzējus.