Plānots atteikties no ražotāja atbildības sistēmas riepu jomā, un valsts uzņemtos lielāku līdzdalību to pārstrādē.
Atkritumu apsaimniekotāji negrib birokrātisku prasību slogu, taču atzīst, ka kontroles palielināšana ir nepieciešama.
Lai ieinteresētu komersantus pārstrādāt riepas, janvārī dabas resursu nodokli par riepām divkāršoja. Tagad tas ir 660 eiro par tonnu. Ja uzņēmējs riepas pārstrādā vai izved uz citām valstīm, viņš saņem nodokļa atlaidi. Pārkāpumu gadījumā Vides dienests var atcelt atvieglojumus. Taču, tā kā pārstrādes jaudas ir nepietiekamas, riepas joprojām krājas.
“Tā ir komersanta atbildība, saņemot atļauju. Viņš uzņemas atbildību, to pienākumu, ka viņš veiks to atbilstoši dienesta nosacījumiem, ko dienests ir izvirzījis. Šīs prasības ir jāievēro. Tas ir komersanta pienākums,” uzsvēra Valsts vides dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.
Ar pašreizējo regulējumu nepietiek, lai izskaustu negodprātīgu firmu darbību.
Atkritumu apsaimniekotāju pārstāvji uzskata, ka būtu jāievieš sava veida garantiju fonds vai apdrošināšana.
“Ja uzņēmējs apņemas pārstrādāt noteiktu apjomu, pieņemsim, 5000 tonnu riepu, tad kaut kādā veida viņam finansiāli būtu jāgarantē, ka gadījumā, ja neizdodas viņa apņemšanās, ir līdzekļi, no kuriem valsts veic viņa vietā šo pārstrādāšanu. Tāda prakse nav jauna vides sektorā,” skaidroja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts.
Piemēram, bīstamo atkritumu pārvadājumos starp ES dalībvalstīm pārvadājumi ir apdrošināti un, ja gadās ārkārtas situācija, apdrošinātājs sedz visus uzdevumus.
Asociācijas pārstāvis domā, ka būtu jāievieš stingrāka atbildība arī zemes īpašniekiem. Bieži īpašums tiek iznomāts nezināmām kompānijām, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kas oficiāli nav saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu. Būtu jāizdara arī izmaiņas arī atļauju izsniegšanā.
“Mans personīgais viedoklis, ka šī atļauju sistēma ir diezgan liberāla. Uzņēmējs deklarē savu darbību. Pieņemsim, viņš vēlas uzstādīt kādu pārstrādes iekārtu. Viņš saņem atļaujas nosacījumus, kuri viņam ir jāizpilda, un tad viņš var sākt darboties. Es tomēr domāju, ka šīm atļaujām vajadzētu būt daudz striktākām, šīm iekārtām ir jābūt uzstādītām, un tikai tad mēs varam pretendēt uz atļaujas darbību,” sacīja Vilgerts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Nacionālā apvienība) Kaspars Gerhards atzina, ka par atļauju sistēmu “mēs regulāri diskutējam ar atkritumu nozari”. “Savulaik, kad šī atkritumu asociācija tika iesaistīta pie izvērtēšanas, Valsts kontrole mums pārmeta, ka tas nav lietderīgs līdzekļu izlietojums. Šobrīd pie šīs diskusijas ir jāatgriežas,” piebilda ministrs.
Nozares ministrija cer no nākamā gada mainīt riepu apsaimniekošanas sistēmu. Plānots stiprināt arī vides dienesta spējas un pastiprināt kontroli atkritumu uzglabāšanas vietās.
“Acīmredzot valsts iejaukšanās ir jābūt daudz lielākai, daudz stingrākai. Tāpēc mēs gatavojam šos priekšlikumus kopā ar budžetu. Tas skars lielā mērā dabas resursu nodokli, kā šo sistēmu pilnveidot, lai tādos gadījumos, kad tirgus nenostrādā, lai aktīvāk iesaistītos valsts, kā, piemēram, riepu gadījumā. Riepu gadījumā, iespējams, vispār atteikties no ražotāja atbildības sistēmas, kas varbūt būtu atbilstošākais risinājums,” sacīja Gerhards.
Piedāvātos priekšlikumus ministrs lūdzis jau tuvākajā laikā izskatīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijā. Tiem būs vajadzīgs arī valdības un Saeimas atbalsts.
Jau vēstīts, ka augustā Rīgā, Starta ielā, atklāta vēl viena nelegāla riepu glabātava. Tā atrodas pretī SIA "Riepu bloki" Čiekurkalna riepu krāvumam, no kura VVD pieprasīja aizvākt 1000 tonnas riepu jau decembrī. Šobrīd izvesta vien puse un pieprasīts izvest riepas arī otrā adresē.
