ĪSUMĀ:
- Par paliatīvās aprūpes problēmām pirms gada vēstīja projekts “Diagnoze – vēzis”.
- Valsts apmaksāto paliatīvo aprūpi piedāvā 7 iestādēs, kopā - 98 gultas.
- Ar to ir stipri par maz, un pērn novembrī VM solīja meklēt risinājumu.
- Februārī vēl risinājuma nebija; kā vietu šīm pakalpojumam minēja Rīgas 1.slimnīcu.
- Sarunu termiņš beidzies, rezultātu vēl nav.
- Rīgas 1. slimnīca aizvien esot variants, bet to vairs neizskatot kā vienīgo.
- Veselības ministrija sola vairāk gultu arī ārpus Rīgas.
- RD: Viss iestrēdzis, jo pietrūka koordinētas ministriju rīcības, arī nauda ir jautājums.
- Topot jauns dokuments, un, kamēr tā nebūs, nebūs naudas, nebūs palīdzības.
- Termiņš problēmas atrisināšanai atkal ir pārcelts, šoreiz jau uz šī gada beigām.
Valsts apmaksāto paliatīvo aprūpi piedāvā septiņās ārstniecības iestādēs. Kopā ir 98 gultas, bet ar to ir stipri par maz.
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta veidotajā pētniecisko sižetu sērijā “Diagnoze – vēzis” stāstīts, ka rindu uz šo pakalpojumu visi nemaz nevar sagaidīt, tāpēc pērn novembrī veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) solīja meklēt ātru risinājumu.
“Bez frāzēm par to, ka ir skaidrs, ka ministrija arī ļoti labi apzinās nepieciešamību plašākām paliatīvās aprūpes iespējām, ir ļoti konkrētas sarunas ar Rīgas domi. Jo šeit jābūt, manuprāt, partnerim arī pašvaldībai - par paliatīvo un arī aprūpes gultu attīstību Rīgā,” pērn novembrī stāstīja Viņķele.
Februārī par piedāvātā risinājuma likteni ministrija atskaitījās Saeimas deputātiem, bet konkrētu rezultātu vēl nebija. Arī tobrīd kā reālāko vietu, kur izvietot papildu gultas, nosauca Rīgas 1. slimnīcu.
Nu jau vairākus mēnešus solītais sarunu nobeigumu termiņš ir sen beidzies.
Rīgas 1. slimnīca aizvien esot viens no variantiem, bet to vairs neizskatot kā vienīgo.
Rīgas domē “Panorāmai” stāstīja, līdz šim šis jautājums iestrēdzis, jo pietrūcis koordinētas rīcības no ministriju puses, arī samaksa ir problēma.
“Es saku vēlreiz, tās ir konkrētas, koordinētas rīcības, partneru sarunas, kurās eksperti ir katrā pusē. Nu un jā, tās ir finanses. Viennozīmīgi tās ir finanses, jo jebkura veida aprūpe nav lēts pasākums. Ar to ir jārēķinās,” pauda Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Iveta Kondrāte.
Topot jauns dokuments, un, kamēr tā nebūs, nebūs naudas, nebūs palīdzības.
Patlaban pārrēķinot vienas gultas vietas tarifu, jo pašreizējais valsts finansējums nemaz nesedz visas izmaksas. Turklāt runa vairs neesot tikai par Rīgu.
Sarunās ar pašvaldībām un sociālās jomas ekspertiem Veselības ministrija arī secinājusi, ka liela daļa pacientu šo pakalpojumu vēlētos saņemt pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai.
Savukārt to pacientu aprūpe, kuri rindu nevar sagaidīt vai kuriem Rīga ir par tālu, patlaban gulstas uz tuvinieku pleciem. Tāpēc Veselības ministrija sola vairāk gultas arī ārpus Rīgas.
“Šīs paliatīvās aprūpes gultas, visticamāk, mēs tomēr izvietosim tuvāk pacienta dzīvesvietai. Tās ir stacionārās ārstniecības iestādes reģionos,” atzina Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Vairāk naudas varētu motivēt slimnīcām paplašināt šo pakalpojumu, bet jautājums ir – vai tām būs brīvas telpas un kapacitāte.
Jelgavas slimnīca ir viena no lielākajām reģionālajām slimnīcām, bet tur šāda pakalpojuma vēl nav.
“Tuvinieki diezgan bieži netiek galā ar šīm problēmām. Cits varbūt negrib, cits nevar. Mēs noteikti izjūtam paliatīvās aprūpes gultu trūkumu un būtu ieinteresēti šīs jomas paplašināšanā, bet mūsu slimnīcā pašreiz neredzam iespēju šo pakalpojumu attīstīt,” atzina “Jelgavas pilsētas slimnīca” virsārste Solveiga Ābola.
Šī varētu būt mazo slimnīcu lielā iespēja.
Piemēram, Bauskas slimnīcai valsts šādu pakalpojumu sniegt nemaz nepiedāvā, taču telpas un zināšanas speciālistiem esot, sacīja slimnīcas valdes locekle.
“Mēs jau tāpat izdarām to, kas ir saistīts ar paliatīvo sekundāro aprūpi. Mēs nevaram izdarīt to, kas ir saistīts ar terciāro aprūpi, kas ir paliatīvā ķīmijterapija, paliatīvā staru terapija, tādu [pakalpojumu] perifērijā nekad nav un nebūs. Mēs varam runāt par sekundāro paliatīvo aprūpi pacientiem, kuriem mēs varam uzlabot dzīves kvalitāti. Uzfrišinām viņus, detoksējam, atsāpinām,” stāstīja SIA “Bauskas slimnīca” valdes locekle Mirdza Brazovska.
Patlaban termiņš problēmas atrisināšanai atkal ir pārcelts, un šoreiz jau uz šī gada beigām.
KONTEKSTS:
Problēmas paliatīvās aprūpes pieejamībā Latvijā aktualizēja arī Latvijas Radio projektā "Izmisuma zonā". Šai tēmai arī bija veltīts labdarības maratons "Dod pieci 2019", kura norises laikā pērn beigās ziedojumos savākti 438 197 eiro, sasniedzot absolūto rekordu "Dod pieci!" vēsturē. Ziedojumi nodrošina pilnvērtīgu uzturu neārstējami slimajiem cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši, kā arī citu paliatīvās aprūpes atbalsta terapiju.
Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdeva veselības ministrei un labklājības ministrei rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai.
