Lielākais satraukums saistīts ar augstskolu padomju izveidošanu, kas darbosies kā uzņēmumi, – lems par naudu, attīstību. Un tur strādās nozaru profesionāļi.
“Tās ļaus ar skatu no malas uzdot trāpīgus jautājumus par iekšējo sistēmu efektivitāti un iedos arī citu skatījumu attiecībā uz augstskolu tālāko attīstību,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).
Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts satraucas par ministrijas lielo lomu augstskolu padomju pārstāvju izvirzīšanā. Viņaprāt, tas varētu radīt politisku iejaukšanos un augstskolu izmantošanu savā labā.
“Padomes funkcijas būs ļoti plašas. Gan apstiprināt budžetus, gan lemt par nekustamajiem īpašumiem, noteikt stratēģiju, kurā virzienā mēs virzīsimies, kurā virzienā virzīsies augstskola. Politiķiem der atcerēties, ka politiķa mūžs ir īss. Un sistēmai jābūt tik drošai, lai to nevarētu izmantot pretēji sabiedrības interesēm arī politiskie konkurenti,” sacīja Bernāts.
Jautājums par, iespējams, kādām politiskajām partijām pietuvinātu personu nonākšanu šajos amatos esot noņemts no dienaskārtības, sacīja izglītības ministre. Visi padomes locekļi nedrīkstēs beidzamā gada laikā būt ieņēmuši ministru, Saeimas deputātu vai parlamentāro sekretāru amatus.
Muižniece skaidroja: “Tas, protams, neizslēdz tādus atsevišķus gadījumus, kad varētu, tā teikt, būt arī padomēs cilvēki, nu, teiksim, cieši kaut kādā mērā saistīti ar politiku. Es arī aicinātu nozari uz šo raudzīties ar atvērtību, ar uzticēšanos tam, ka no ministrijas puses tās nav politizētas padomes nekādā veidā.”
Dienā, kad Saeimā atbalstīja galīgos grozījumus Augstskolu likumā, Latvijas Zinātnes padomes direktora amatā tika iecelts ar Jauno konservatīvo partiju saistītais Edmunds Tamanis. Strādājis Daugavpils Universitātē. Šo politisko spēku aktīvi atbalsta. Fotografējies partijas aģitācijas avīzē 2018. gadā. Jau pašlaik skaidrs, ka padomju izveidošana būs sarežģīta un tam pievērsīs daudz uzmanības.
Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš atzīmēja: “Tas nebūs viegli, jo cilvēku nav pārāk daudz. Politiskā sarkanā līnija, tā ir viena no sarkanajām līnijām, kas ir jāievēro. Būtu jāpārbauda, ka cilvēki tiešām grib darboties un viņiem ir kvalifikācija darboties augstskolas vai universitātes interešu vārdā, nevis savu privāto, korporatīvo vai vienalga kādu interešu vārdā, kas ir aiz muguras.”
Likumsakarīgi ministrija arī prognozē, ka līdz ar šīm pārmaiņām tuvāko trīs gadu laikā Latvijā varētu sarukt augstskolu skaits, arī uz vairāku augstskolu apvienošanās rēķina.
KONTEKSTS:
Augstskolu likuma grozījuma projektu valdība atbalstīja pirms aptuveni gada. 8. jūnijā reforma guva atbalstu arī Saeimā. Augstākās izglītības iestādes un šo iestāžu organizācijas ar reformu nav mierā – likuma grozījumi nerisinot pašas būtiskākās problēmas.
