No šodienas vairs nav spēkā 1985. gadā izdotais un vairāk nekā 150 reižu mainītais Administratīvo pārkāpumu kodekss. Tagad spēkā ir Administratīvās atbildības likums, tas nozīmē ne tikai izmaiņas nosaukumā, bet to, ka dažādi soda mēri vairs nebūs atrunāti visi vienuviet, bet katrs savā atsevišķajā nozares likumā.
Tieši šī iemesla dēļ jaunā likuma ieviešanu vajadzēja par pusgadu atlikt, jo, kā pagājušā gada izskaņā vēstīja LTV Ziņu dienesta raidījums "De facto", ne šie likumi, ne jaunā elektroniskā sistēma, kas likumu piemērotājiem būtu jālieto, nebija gatava.
"Ja būtu 1. janvārī stājies spēkā, es pat nevaru iedomāties, kā mēs realizētu šī likuma izpildi, šobrīd šī situācija ir mainījusies," saka Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.
Valsts policija vienlaikus atzīst – tā ir lūgusi vēl pāris mēnešus laika, lai jauno sistēmu kārtīgi izmēģinātu, jo Covid-19 dēļ apgrūtinātas darbinieku apmācības.
"Pulcēšanās bija aizliegta, viss bija jādara attālināti. Diemžēl jāsaka arī, ka šīs gala iekārtas jeb viedierīces, ar kurām policijas darbinieki varētu uz ielas uzsākt lietvedības, vēl nav piegādātas, jo bija problēmas ar piegādēm," norāda Krapsis.
Viedierīces jeb šajā gadījumā planšetes nepieciešamas, lai turpmāk lēmumi par administratīvo pārkāpumu vairs nebūtu jāraksta ar roku, bet taptu elektroniski un tādā formā arī tiktu nosūtīti iedzīvotājiem, piemēram, uz e-pastu.
Rīgas pašvaldības policija apliecina, ka visas ekipāžas ar planšetēm ir apgādātas.
"Ja būs nepieciešams lēmumu izsniegt papīra formātā, mums visas ekipāžas ir aprīkotas ar printeriem, līdz ar to tur arī problēmu nebūs," uzsver Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Administratīvā soda apmērs turpmāk tiks izteikts nevis eiro, bet vienībās. Viena vienība – pieci eiro. Minimālais sods – divas vienības jeb desmit eiro, bet maksimālais – juridiskām personām 20 tūkstoši, bet fiziskām – divi tūkstoši eiro. Tas būs piemērojams par braukšanu dzērumā, par ko savukārt vairs nepienāksies administratīvais arests. Toties gadījumos, kad, piemēram, autovadītājs būs pieļāvis vairākus pārkāpumus, mazākos sodus vairs neierēķinās lielākajā, bet sodīs par katru pārkāpumu atsevišķi.
"Piemēram, cilvēks nav piesprādzējis drošības jostu, policijas darbinieki konstatē, ka nav izieta arī tehniskā apskate un, iespējams, arī apdrošināšanas nav. Visi šie sodi būs ar atsevišķu lēmumu un būs jānomaksā," skaidro Krapsis.
Soda nomaksai vairs nebūs atvēlēts gads kā agrāk, bet tikai mēnesis, pēc tam ieradīsies tiesu izpildītāji.
"Ja skatāmies uz autovadītāju kategoriju, bija ierasts to darīt pie nākamās tehniskās apskates, pēc pusgada, gada, un tad norēķināties ar valsti. Šobrīd šāda situācija vairs nebūs iespējama; ja cilvēks savlaicīgi nenomaksās, naudas soda vietā būs arī uzrēķins," stāsta Krapsis.
Policija arī brīdina, ka pirmajos jaunās sistēmas ieviešanas mēnešos soda protokola rakstīšana varētu aizņemt vairāk laika, nekā līdz šim ierasts.
Viens likums, kam bija jāaizstāj līdz šim Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais, gan tā arī palicis nepieņemts. Politisko domstarpību dēļ no šodienas Latvijā vairs nav spēkā esošu normatīvo aktu, kas ļautu sodīt par prostitūcijas ierobežojumu pārkāpumiem.
Policija sola šo jomu uzraudzīt arī turpmāk, tomēr atzīst – bez iespējas piemērot sodu tas būs gandrīz neiespējami.
Kā stāsta par prostitūcijas ierobežošanu atbildīgajā Iekšlietu ministrijā, likumprojekts sadarbībā ar citām iestādēm izstrādāts vairākus gadus. Piemēram, paredzēts no 18 līdz 25 gadiem palielināt vecumu, no kura atļauts nodarboties ar prostitūciju. Tomēr par atbalstu jaunajam regulējumam nav spējuši vienoties koalīcijas ministri.
“Mēs nejūtamies vainīgi, mēs esam savu darbiņu izdarījuši kopā ar citām ministrijām, iestrādājuši zelta vidusceļu. Piedalījās daudzi dažādi eksperti, piesaistot arī psihoterapeitus, diemžēl šis likumprojekts neguva tādu atsaucību, lai virzītu skatīšanai Saeimā,” norādīja IeM parlamentārā sekretāre Signe Bole.
Sadovskis savukārt piebilda, ka jebkurā gadījumā Rīgas pašvaldības policija turpinās apzināt vietas, kur šie pakalpojumi ir sniegti, “sekosim līdzi šai situācijai un mēģināsim saprast, kādas ir sekas tagad, kad šāda likuma nav, bet jebkurā gadījumā, ja sankcija nekāda nav paredzēta, tad policijas iespējas ir ļoti ierobežotas”.
Līdz šim par prostitūcijas ierobežojumu pārkāpšanu fiziskām personām pienācās sods līdz 700, bet juridiskām – 1400 eiro. Tagad tas vairs nav spēkā, un Iekšlietu ministrija cer, ka jaunais regulējums Saeimā varētu nonākt rudenī.
