Grūšana pret sienu, speršana pa vēderu, sviešana ar grāmatu vai krēslu – tie ir tikai daži piemēri, kurus savā praksē apkopojusi tīmekļa vietnes „uzvediba.lv” vadītāja Līga Bērziņa. Viņa pastāvīgi konsultē skolas sarežģītās situācijās, kas veidojas skolēnu un pedagogu attiecībās.
„Septembra vidū, pēc vairāku skolu apmeklēšanas, man sirds bija pilna, un es uzrakstīju blogu vietnē „uzvediba.lv” par šo tēmu – ko bērni dara ar pedagogiem. (..) Un pēc šī ieraksta publicēšanas es katru dienu saņēmu vienu divus zvanus no skolām, tieši no direktoriem par to, cik bezspēcīgi viņi ir šo gadījumu priekšā,” stāstīja Bērziņa.
Viņai piezvanījusi arī Valsts darba inspekcija, kas bija apkopojusi datus par nelaimes gadījumiem darbā, kur iemesls ir skolēna vardarbība pret skolotāju. Pērn – seši gadījumi. Šogad vēl neviena. Bet Bērziņa norāda – bieži par šādu vardarbību neziņo, cenšoties situāciju atrisināt skolas iekšienē.
„Daudz trakāk un ietekmīgāk, nežēlīgāki ir tie gadījumi, kad vardarbība notiek daudzu mēnešu garumā, kad bērni sagrauj savus klases biedrus, sagrauj savus pedagogus, tieši sistemātiski par viņiem ņirgājoties, jo vardarbība ir sarežģīts komplicēts process ar riskiem atkārtoties nākotnē,” skaidroja Bērziņa.
Vēl kāds problēmas aspekts – vecāki bieži vien netic, ka viņu – mājās tik mierīgais un jaukais – bērns spēj būt tik negants skolā. Un tas pāraug par vecāku emocionālu vardarbību pret skolotājiem, jo šķiet, ka pedagogs ir “uzēdies” un nav objektīvs pret bērnu. Nenospraužot skaidras robežas starp vecākiem un skolotāju un katras puses atbildības sfērām, problēma tikai padziļinās.
„Ja vecāki ir pārāk tuvu, ja mēs ļaujam vecākiem piedalīties katrā stundā, ja mēs ļaujam vecākiem zvanīt pedagogam astoņos vakarā, un astoņos vakarā vēl ir labi, viņi zvana vienpadsmitos vakarā un raksta vēstules pusnaktī un astoņos no rīta, prasot, kāpēc jūs neesat atbildējuši... Mēs veicinām to, ka pedagogs izdeg,” norādīja Bērziņa.
Ja skolotājs šādas fiziskas vai emocionālas vardarbības dēļ maina darbu, vai bērns ar sarežģītu uzvedību maina mācību iestādi, situācija netiek atrisināta.
Bērziņa uzsver – ir svarīgi jau agrīni pamanīt bērna negatīvo uzvedību un neignorēt to.
„Trīs lietas, kas var palīdzēt. Pirmām kārtām, zinātniskie pētījumi rāda, ka... Jūs esat redzējuši šos skaistos video amerikāņu, kur sasveicinās ar katru bērnu. Tas palīdz, tas samazina uzvedības problēmas traucējumus klasē par divām reizēm. Sasveicinoties, mēs dzirdam katru bērnu, mēs jūtam, kāds ir viņa noskaņojums, mēs esam gatavi, ka mūs vairs nepaņem uz pārsteiguma,” stāstīja Bērziņa.
Otrs ieteikums – regulāri mainīt bērnu sēdēšanas vietas.
„Tāpēc, ka tieši šī paša iemesla dēļ, lai šķīdinātu mikrogrupas. Ja bērni saprot, ka viņi var veidot koalīciju, tad viņi arī izveidos koalīciju. Būs ļoti jautri,” skaidroja Bērziņa.
Daudzu skolu direktori šajā prezentācijā klausījās ar piekrītošiem galvas mājieniem un apliecināja – skolēnu vardarbība pret pedagogiem ir izplatīta problēma.
Elita Lavrinoviča no Kandavas reģionālās vidusskolas un Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitišķe Latvijas Radio stāstīja, ka skolās ir bijusi pieredze ar vardarbību pret skolotāju, vairāk gan emocionālā vardarbība - skolēni nolamā rupjos vārdos, nevis skolotājs būtu guvis smagas traumas. Skolu pārstāves uzskata, ka nav izglītības iestāžu, kur tas nebūtu aktuāli. Viņas uzskata, ka beidzot ir atklāti jārunā par šo problēmu, kas nav tikusi aktualizēta līdz šim.
Kā šādus gadījumus risināt – ļoti atšķiras rīcība situācijā, ja vecāki ir gatavi atzīt problēmu, vai aizstāv bērnu un vaino tikai pedagogu, norādīja Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane. Viņa uzsvēra – skolā ļoti vajadzētu vairāk psihologu un sociālo pedagogu.
„Es domāju, ka tur ir apakšā arī dažādi cēloņi, kāpēc ir šī vardarbība. Bieži vien ir arī varbūt prasmes trūkums sadarboties, ka bieži vien pietrūkst ar šo skolēnu individuālas sarunas, individuālā acu kontakta, ko es noteikti paņemšu sev līdzi skolā pēc šodienas sanāksmes,” stāstīja Bergmane.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas konferencē ceturtdien aicināja sākt arī diskusiju par iespējamiem administratīvajiem sodiem vecākiem, kuri ignorē saziņu ar skolu, un skolēniem – par neattaisnotiem stundu kavējumiem.
