Ādamsons nosūtījis vēstuli Saeimai, kurā norādījis, ka neesot darījis saviem vēlētājiem neko sliktu, taču viņš labi apzinoties, ka pastāv risks, ka viņam inkriminētās apsūdzības varētu tikt vērstas arī pret partiju un Saeimas frakciju.
Ādamsons vēstulē arī uzsvēra, ka nenoliek Saeimas deputāta mandātu, jo to viņam piešķīrusi Latvijas tauta.
KONTEKSTS:
Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts Jānis Ādamsons no “Saskaņas” tiek turēts aizdomās spiegošanā Krievijas labā.
Saeima 10. jūnijā piekrita kratīšanai Ādamsona dzīvesvietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai. Valsts drošības dienests operatīvās darbības Ādamsona dzīvesvietā turpināja visu ceturtdienu līdz aptuveni pulksten diviem naktī. Pēc tam Saeimas deputātu aizveda uz izolatoru.
Nākamajā dienā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma Ādamsonam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Apcietinājums piemērots vēl kādai personai. Abiem apcietinātajiem ir piemērots aizdomās turētā statuss.
Vēlāk kļuva zināms par otru aizturēto šajā spiegošanā krimināllietā – tas ir kāds Krievijas pilsonis.
Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. LTV rīcībā esošā informācija arī liecina, ka Valsts drošības dienestam (VDD) attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par 43 epizodēm.
Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat, saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.