Viņš atzīmēja, nav indikāciju, ka vajadzētu pastiprināt pasākumus attiecībā uz turpmāku sociālo distancēšanos vai, piemēram, darba vietu slēgšanu, objektu slēgšanu vai vēl stiprāku ierobežošanu.
Viņš gan norādīja, ka daudz kas ir atkarīgs no veselības aprūpes sistēmas un pasākumiem, kas būtu veicami slimnīcās.
SPKC epidemiologs uzsvēra, ka turpmākā situācijas attīstība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik pasargāti būs veselības aprūpes darbinieki un pacienti.
SPKC pārstāvis atzina, ka pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš Latvijā ir novērojama neliela Covid-19 saslimstības samazinājuma tendence. Pagājušajā nedēļā Latvijā apstiprināti 187 Covid-19 saslimšanas gadījumi, bet nedēļu iepriekš - 217. Izmeklēto paraugu skaits šajās nedēļās bijis līdzīgs – ap 7000 katrā.
Perevoščikovs atzīmēja, ka no citām Eiropas valstīm saņemtā informācija dod cerības, ka "infekcijas procesi stabilizējas". Saslimstība pieaugot, bet ne tik strauji kā iepriekšējās nedēļās.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4. aprīlī ziņots, ka miris viens no patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim, nosakot stingrus pulcēšanās ierobežojumus. Visticamāk, ārkārtējo situāciju vēl pagarinās.
