Spriedums «digitālgeitā» - septiņi cietumsodi, seši naudas sodi un pieci attaisnotie

• Tiesnesis: "Nesaprātīgo septiņu gadu" dēļ sodi nav visbargākie
• 12 gadi kopš krimināllietas sākšanas un 20 apsūdzētie

Bijušajam televīzijas LNT valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim tiesa piespriedusi naudas sodu 120 minimālo algu apmērā, bet polittehnologam Jurģim Liepniekam – 200 minimālo algu apjomā jeb 72 tūkstoši eiro.

Bet advokātam Jānim Lozem tiesa noteikusi divu gadu cietumsodu un 100 minimālo algu naudas sodu, uzņēmējam Uldim Kokinam – divi gadi un naudas sods 18 tūkstoši eiro.

Ekspremjeram Andrim Šķēlem piederošās firmas „Uzņēmumu vadība un konsultācijas” darbiniekam Harijam Krongornam – trīs gadu cietumsods, ieskaitot cietumā jau pavadītos trīs mēnešus.

 “Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde, kas tika apsūdzēts par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tiesas ieskatā sodāms ar viena gada cietumsodu un 28,8 tūkstošiem eiro lielu naudas sodu.

Bijušajiem "Kempmayer" valdes locekļiem Jānim Svārpstonam un Jānim Zipam arī noteikta brīvības atņemšana – attiecīgi uz trīs un diviem gadiem, kā arī naudas sods 25,2 tūkstoši eiro katram. Vēl vienam valdes loceklim Andrejam Zabeckim piespriesti trīs gadi cietumsoda.

Bet bijušais "Kempmayer" valdes locekli Juris Ulmanis - attaisnots.

Tiesa attaisnojusi arī uzņēmuma "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētāju Gintu Bandēnu, kā arī advokātu Mārtiņu Kvēpu, kuram prokuratūra izvirzīja apsūdzību par krāpšanu lielā apjomā. Attaisnoti arī divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics.

Bijušajam DLRTC konsultantam Valdim Purvinskim, kuram apsūdzība bija uzrādīta par lielas krāpšanas atbalstīšanu, piespriests naudas sods 50 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 18 tūkstoši eiro.

50 minimālās mēnešalgu lielu naudas sodu noteica maksāt bijušajiem “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) valsts pilnvarniekiem Ojāram Rubenim, Didzim Jonovam, Andrianam Ļublinam (tagad Boldanam).

LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders atbrīvots no kriminālatbildības, jo tiesa atzina, ka viņš saslimis ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tāpat tiesa piesprieda piedzīt valsts labā noziedzīgā kārtā iegūtos finanšu līdzekļus no Liepnieka 184 tūkstošu eiro un no Zabecka 16,5 tūkstošu eiro apmērā.

"Nesaprātīgie septiņi gadi"

Tiesnesis Juris Stukāns žurnālistiem atzina, ka ar ilgo tiesvedību pārkāpti procesuālie termiņi, kas ietekmējuši visu iesaistīto dzīves. Un tā ir valsts atbildība nodrošināt tiesas kapacitāti un tehniskos resursus, lai process notiktu raitāk.

Tieši ņemot vērā „šos nesaprātīgos septiņus gadus” piespriestie sodi nepārsniedz trīs gadus.

Tai pašā laikā tiesnesis norādīja, ka objektīvi neesot bijis iespējams izskatīt šo lietu ātrāk, ņemot vērā lietas apjomu, apsūdzēto un liecinieku skaitu. „Tie ir objektīvi apstākļi, kas prasīja septiņus gadus, bet tos nevar uzskatīt par nepamatotiem no valsts puses,” sacīja Stukāns. Viņš arī norādīja uz apsūdzēto korektumu, nevilcinot tiesas procesu.

Vairāki notiesātie jau pauduši, ka pārsūdzēs tiesas spriedumu. Piemēram, Andreja Ēķa advokāts pauda, ka noteikti tiks pārsūdzēts spriedums, arī Jurģis Liepnieks bija neapmierināts ar tiesas noteikto.

Savukārt tiesnesis Stukāns, taujāts par lietas pārsūdzību apelācijas instancē, skaidroja, ka tā varētu notikt krietni raitāk, jo nebūs nepieciešams pārbaudīt visus pierādījumus un dokumentus. 

«Digitālgeitas» pirmssākumi

2000.gadā Latvijā tika uzsākts vairākus desmitus miljonus latu vērts digitālās televīzijas projekts, ko bija paredzēt pilnībā ieviest līdz 2006.gadam. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) šim nolūkam izveidoja meitas uzņēmumu “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (DLRTC). Tas savukārt noslēdza vairāk nekā 30 miljonus latu vērtu līgumu ar Lielbritānijas uzņēmumu “Kempmayer Media Limited” un tā meitas uzņēmumu “Kempmayer Media Latvia” par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.

Līguma ietvaros DLRTC no „Kempmayer” iepirka digitālās televīzijas apraides iekārtas un dekoderus, ko savukārt firma bija iepirkusi no citiem piegādātājiem.  Lai gan iesaistītās amatpersonas apgalvoja, ka „Kempmayer” realizējuši līdzīgus projektus Īrijā, Vācijā un Singapūrā, vēlāk noskaidrojies – uzņēmumam  nav pieredzes šādu projektu ieviešanā un pēdējo gadu tas vispār nebija veicis saimniecisko darbību. Tā bija pastkastītes firma, aiz kuras slēpās nezināmi īpašnieki.

Tika izvirzītas versijas, ka patiesībā aiz šī ārzonas uzņēmuma slēpjas vietējie uzņēmēji, tostarp politiķis Andris Šķēle un LNT vadītājs Andrejs Ēķis. Turklāt vairāki būtiski lēmumi saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu – DLRTC izveidošana, LMT kapitāldaļu nodošana DLRTC, līguma slēgšana ar „Kempmayer” – bija pieņemti bez valdības ziņas.

2003.gadā izmeklēšanu par projektu uzsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). 2006.gadā kādreizējais premjera padomnieks Jurģis Liepnieks publiski apstiprināja Šķēles saistību ar digitālās televīzijas projektu. 

Tāpat 2006.gadā Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa atzina ar "Kempmayer " noslēgto līgumu par spēkā neesošu, un piesprieda "Kempmayer" atmaksāt 3,8 miljonus latu, kas tika samaksāti, pamatojoties uz līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu.

Latvijā tiesā lieta nonākusi 2007.gadā, un sākotnēji kopumā tajā apsūdzēti 20 cilvēki.

Tiesāšanās laikā viens no apsūdzētajiem - bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Māris Pauders - psihiski saslima. Tāpēc prokurors viņu lūdza atzīt par vainīgu, bet nepiemērot sodu. Savukārt cita apsūdzētā - kādreizējā LVRTC pilnvarniece Ināra Rudaka - nomira.

Savukārt visbargākie sodi digitalizācijas lietā ir pieprasīti Jurģim Liepniekam, Andrejam Zabeckim un Harijam Krongornam, jo, kā norādīja prokurors Edvīns Piliksers, šīs personas esot bijušas reģistrētas kā patiesie labuma guvēji lietā minētajos ārzonu uzņēmumos.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu gan neatzīst, ko visi šonedēļ arī uzsvēra savā pēdējā vārdā.