Prokuratūra vienā lietā apvienojusi iespējamās nelikumības gan Trasta komercbankas likvidācijā, gan uzņēmumu “Peltes īpašumi” un “Dzimtā sēta” maksātnespējas procesos. Līdz ar to apsūdzēto sols ir garš – kopumā apsūdzības celtas 11 personām, tostarp bijušajam Nacionālās apvienības ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim.
Galvenā loma grupējumā bijusi Mārim Sprūdam. Prokuratūra uzskata, ka viņš kontrolējis Trasta komercbankas maksātnespējas procesu, kaut gan patiesais administrators bija lietā par nolaidību apsūdzētais Ilmārs Krūms. Sprūds Krūmam licis parakstīt atlūgumu bez datuma, kā arī devis norādījumus, kuriem noguldītājiem naudu atmaksāt. Tas deva iespēju Sprūdam izspiest naudu no divām kompānijām, kas lietā atzītas par cietušajiem. Sprūds draudējis, ka nesadarbošanās gadījumā Trasta komercbankā atstāto naudu kompānijas neatgūs. Sprūds apsūdzību noliedz.
"Es domāju, ka es žurnālistiem daļu no materiāliem laika gaitā arī parādīšu, lai jūs varētu secinājumus izdarīt par to, vai kādas personas ir cietušas šajā lietā, vai nav cietušas. Savu vainu nekādā gadījumā neatzīstu," teica Sprūds. Citi apsūdzētie no komentāriem atteicās.
Pēc būtības lietu tiesa nesāka skatīt, jo apsūdzētajiem Vjačeslavam Holminam un Timotijam Kellijam nebija izsniegti lietas dokumentu tulkojumi. Prokurors to skaidroja ar tulku aizņemtību. Sprūds savukārt iesniedza noraidījumu prokuroram, pamatojot to gan ar slikti sagatavotiem materiāliem, gan liecinieku ietekmēšanu. Turklāt liecinieku Artjomu Gridņevu prokurora uzdevumā esot ietekmējis Saeimas deputāts Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), kurš uzdevies par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku, kaut gan tolaik bija Rīgas domes deputāts.
"Prokurors rīkojās sasaistē ar Juraša kungu, un, lai nebūtu tā, ka viņš dara melno darbu, to darīja Juraša kungs viņa interesēs," sacījis Sprūds. Savukārt Cinkmanis norāda, ka šādus apstākļus pirmo reizi dzird. "Juraša kungs nav bijis iesaistīts šajā kriminālprocesā ne kā amatpersona, ne arī bijis iesaistīts procesuālajās darbībās," teicis Cinkmanis.
Pats Jurašs nenoliedz, ka ar liecinieku ticies, taču pārrunājuši Rīgas infrastruktūru, savukārt Sprūda krimināllietu tikai pieminējuši. "Gridņeva kungs man jautāja pēc vizītkartes, un, par cik man nebija vizītkartes, kur es esmu kā Rīgas domes deputāts, vienīgā vizītkarte, kas man bija kabatā, bija sena, aizvēsturiska biroja vizītkarte, kuru es viņam ar saviem kontaktiem nodevu," paudis Jurašs.
Tiesnesis Imants Dzenis nākamnedēļ paziņos lēmumu par to, vai noraidījums prokuroram Cinkmanim ir pamatots. Visdrīzāk, līdz spriedumam Sprūdam un pārējiem būs jāgaida vairāki gadi. Lietā ir 120 liecinieku, un, kā norāda prokurors, vienā tiesas sēdē varot paspēt iztaujāt tikai vienu vai divus lieciniekus.
