„Nākošajā gadā ārpolitikas nemaz īsti nebūs, jo nākamais gads mums ir vēlēšanu gads," sacīja Sprūds.
Viņš skaidroja, ka nākamgad būs trīs valdības: demisionējusī valdība, jaunā valdība un valdība pēc parlamenta vēlēšanām. „Līdz ar to šeit būs daļēji ārpolitiskās darbības, ja runājam no politiķu puses, imitācija. Jo vispirms būs jāpozicionē sevi iekšpolitiskajā cīņā, konkurencē, jāparāda, cik lieli patrioti esam, cik lieli uzņēmēju interešu aizstāvji," skaidroja Ārpolitikas institūta direktors.
Šis un iepriekšējais gads Latvijas ārpolitikai un diplomātijai bija Āzijas gads, bet nākamgad varētu būt daudz jautājumu par Eiropas lietām. Tāpat arī augstākās amatpersonas, visticamāk, brauks uz NATO samitu Lielbritānijā.
Savukārt komentējot Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu piedalīties Soču olimpisko spēļu atklāšanā, Sprūds uzsvēra, ka tas ir jautājums par Latvijas delegācijas lielumu. „Jautājums, cik kopumā mūsu delegācija būs liela, lai nav tā, ka atklāšana un noslēgums būtu pārpildīts ar mūsu amatpersonām. Ja to solīdi spēj sadalīt, ka sākumā aizbrauc viens un uz noslēgumu aizbrauc otrs, tad es neredzu šeit problemātiku. Bet, ja tas ir politiskais tūrisms, tad jautājumi rodas," sacīja Sprūds.
