Tiesa pirmdien, 23. decembrī, ir pieņēmusi spriedumu lietā par Saeimas Kārtības ruļļa normu atbilstību Satversmei.
Apstrīdētā Saeimas Kārtības ruļļa norma paredz, ka kriminālvajāšanai izdots deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
Turklāt šādos gadījumos deputātam mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā.
Savukārt Satversme nosaka, ka “Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem”, ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu, un “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.”
Satversmes tiesā vērsās Saeimas deputāts Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), kuru Saeima ar 31. janvārī piekrita izdot kriminālvajāšanai. Kopš tā brīža viņam liegts piedalīties Saeimas darbā un saņemt atalgojumu par darbu Saeimā pilnā apmērā.
Jurašs uzskatīja, ka tādējādi ir pārkāpta nevainīguma prezumpcija un nesamērīgi ierobežotas viņam Satversmē garantētās tiesības piedalīties valsts darbībā.
Satversmes tiesa atzina, ka ierobežojumi liedz deputātam “nozīmīgākās tiesības, kas saistītas ar viņa dalību Saeimas darbā, proti, tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, izmantojot savas balsstiesības”.
“Tātad attiecīgais Saeimas deputāts ir tiesīgs pildīt deputāta funkcijas, bet ievērojami sašaurinātā apmērā. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās ir noteikti būtiski deputāta amata tiesību ierobežojumi, tie ir cieši savstarpēji saistīti un aplūkojami kopsakarā,” informēja ST.
Satversmes tiesa norādīja: Saeima ir tiesīga noteikt tādu savu iekšējo darba kārtību, tostarp ierobežojumus Saeimas deputātiem, kas vislabāk nodrošinātu Saeimas efektīvu funkcionēšanu, tomēr deputāta tiesību ierobežojumiem jāatbilst vispārējiem tiesību principiem, jo īpaši samērīguma principam, un citām Satversmes normām.
Satversmes tiesa secināja, ka ierobežojumiem ir leģitīms mērķis – demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas aizsardzība. Tomēr “nelabvēlīgās sekas, kas rodas šāda ierobežojuma dēļ, ir lielākas par labumu, ko no tā gūst sabiedrība kopumā”.
Satversmes tiesa secināja, ka likumā paredzētās garantijas nav pietiekamas, lai varētu atsvērt to, ka Saeimas deputātam, kuru aizsargā nevainīguma prezumpcija, tiek nesamērīgi ierobežotas un pēc būtības atņemtas nozīmīgas Saeimas deputāta brīvā pārstāvības mandāta tiesības un pilnvaras.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmē noteiktajam nevainīguma prezumpcijas principam.
Lai novērstu pieteikuma iesniedzēja tiesību aizskārumu, attiecībā uz viņu apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2019. gada 31. janvāra.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā. Spriedums tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Jurašs paziņojumā medijiem pauda, ka šis spriedums “ir apliecinājums tam, ka, lai arī pamazām, tomēr pakāpeniski tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas”.
“Es uzskatu, ka šis ir liels solis tiesiskuma stiprināšanā, jo manis panāktais rezultāts turpmāk atturēs no politiski motivētu lietu rosināšanas. Turpmāk vēlamo rezultātu – deputātu izslēgšanu no Saeimas darba nebūs iespējams panākt!” pauda Jurašs.
Jurašs arī informēja, ka, atgriežoties Saeimas darbā, viņš tuvākajā laikā gatavojas “nākt ar priekšlikumiem azartspēļu ierobežošanas jomā”.
Jurašs vēl nevarēja pateikt, vai pretendēs uz Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja amatu, ko viņš ieņēma pirms izdošanas kriminālvajāšanai. Deputāts norādīja, ka viņa kolēģis Juris Rancāns labi tiekot galā ar pienākumiem.
KONTEKSTS:
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis, kriminālvajāšanai izdotais Saeimas deputāts Juris Jurašs aprīlī vērsies Satversmes tiesā (ST), lūdzot atzīt par Satversmei neatbilstošām Saeimas Kārtības ruļļa normas, kas liedz viņam pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus.
31. janvārī Saeima lēma izdot Jaunās konservatīvās partijas deputātu Jurašu kriminālvajāšanai. Saistībā ar paziņojumu par viņam piedāvātu kukuli "Latvijas dzelzceļa" krimināllietā Jurašam tiek inkriminēta valsts noslēpuma izpaušana.
Lieta saistīta ar izbeigtu kriminālprocesu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija sācis pēc Juraša iesnieguma par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu. Jurašs, būdams KNAB amatpersona, pirms diviem gadiem publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis tā dēvētajā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa lietā. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka Jurašs izpaudis valsts noslēpumu.
Saeima kriminālvajāšanai ir izdevusi arī deputātu Ati Zakatistovu par krāpšanu lielā apmērā.
