ĪSUMĀ:
- ST: nodeva par mantotu īpašumu viendzimuma ģimenēm – neatbilst Satversmei.
- Laulātajiem mantojuma nodeva par īpašumu ir 60 reizes mazāka.
- Viendzimuma partnerim nodeva tāda kā cilvēkam, kuru ar mirušo nesaistīja ģimenes attiecības.
- Šīs normas atbilstību Satversmei apstrīdēja tiesībsargs.
- ST: valsts pienākums aizsargāt visas ģimenes.
- ST: valsts “juridiski neredz” faktiski pastāvošās viendzimuma ģimenes.
- ST priekšsēdētāja: Regulējumu visām ģimenēm prasa Eiropas cilvēktiesību standarti, kas saistoši arī Latvijai.
- Norma zaudē spēku no 2022. gada 1. jūnija.
- Aktīvists Zālītis: ST risina to, ko Saeima 24 gadus nav spējusi izdarīt.
Viendzimuma pāriem – 60 reižu lielāka nodeva par mantojumu
Norma zaudē spēku no 2022. gada 1. jūnija, noteikts Satversmes tiesas spriedumā.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Valdības noteikumi paredz, ka valsts nodeva par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā (ja nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas) laulātajiem mantiniekiem ir ievērojami mazāka nekā pārējiem mantiniekiem.
Nodevas apmērs
Par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā:
- laulātajam – 0,125 % no īpašuma vērtības;
- testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem – 7,5 % no īpašuma vērtības.
Šīs normas atbilstību Satversmei apstrīdēja tiesībsargs, uzskatot, ka tā neaizsargā viendzimuma partneru izveidotās ģimenes – situācijā, ja mantojumu atstāja viendzimuma ģimenes partneris, mantiniekam jāmaksā tāda pati valsts nodeva kā cilvēkam, kuru ar mantojuma atstājēju nav saistījušas ģimenes attiecības.
Tiesībsargs pēc būtības uzskatīja apstrīdēto normu par neatbilstošu tieši Satversmē noteiktajam valsts pienākumam aizsargāt un atbalstīt ģimeni.
Tiesībsargs norādīja, ka šobrīd valsts nav izpildījusi pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, jo atšķirībā no dažādu dzimumu partneru ģimenēm viendzimuma partneru ģimenēm nav nodrošināta iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības.
Saskaņā ar apstrīdēto normu tā paša dzimuma partnerim, mantojot īpašumu, jāmaksā valsts nodeva, kas ir 60 reižu lielāka par to, kas paredzēta mantojuma atstājēja pārdzīvojušajam laulātajam.
Satversmes tiesa norādīja, ka Satversmē ietverts valsts pienākums aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī viendzimuma partneru ģimeni, bet likumdevēja pieņemtais viendzimuma partneru ģimenes attiecību un atbalsta tiesiskais regulējums nedrīkst bez racionāla pamata nostādīt šīs ģimenes nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar dažādu dzimumu partneru ģimenēm.
ST norādīja, ka, nosakot ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, likumdevējs ir tiesīgs izvēlēties dažādus risinājumus, ja vien tie nodrošina personām iespēju juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.
Taču likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu.
Jau iepriekš Satversmes tiesa 12. novembrī pasludinātajā spriedumā norādīja, ka Darba likumā noteiktais par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilst Satversmei. Tāpat tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes.
Toreiz Satversmes tiesa noteica likumdevējam saprātīgu laiku, lai Saeima varētu pieņemt atbilstošāko viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un paredzēt viendzimuma ģimenēm sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus. Taču pašlaik tas nav izdarīts.
Valsts “juridiski neredz” viendzimuma partneru ģimenes
Satversmes tiesa norādīja, ka valsts “juridiski neredz” faktiski pastāvošās viendzimuma partneru ģimenes.
"Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu valsts juridiski neredz faktiski pastāvošas viendzimuma partneru ģimenes, jo tām nav nodrošināta iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības. Tātad viendzimuma partneri savstarpējās tiesiskās attiecības var regulēt tikai kā tādas personas, starp kurām nav ģimenes saišu. Tā kā pagaidām nav tāda tiesiskā regulējuma, šobrīd nav iespējams arī identificēt tādu ģimeni, lai nodrošinātu tās sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu," norādīja Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka ģimenes attiecību un aizsardzības regulējumam jābūt vienotam un saskanīgam, tāpēc valdībai pēc viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā jāgādā, lai Ministru kabineta noteikumos ietvertā ģimenes ekonomiskā un sociālā aizsardzība būtu saskanīga ar jauno ģimenes attiecību regulējumu, kā arī atbilstoša vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesībām.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova spriedumam veltītā preses konferencē uzsvēra, ka prasība izstrādāt regulējumu, kas aizsargā arī viendzimuma pāru ģimenes, nav vienkārši tiesas inovācija.
Viņa norādīja, ka to pieprasa Eiropas līmeņa cilvēktiesību standarti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, kas ir Latvijai saistoša.
Osipova skaidroja, ka valsts rīcības brīvība ir, vai pieļaut laulību viendzimuma pāru starpā. "Taču valsts rīcības brīvība beidzas pie tā, ka valsts nedrīkst nedot tiesisko regulējumu, juridisko aizsardzību tām ģimenēm, kuras veido viendzimuma partneri," norādīja tiesnese.
Arī Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš uzsvēra, ka likumdevējam nav rīcības brīvība, vai regulēt, bet – kā to veikt. Viņš noraidīja, ka vienīgā versija Saeimai būtu pieņemt partnerattiecību likumu.
Saeima jau strādā pie risinājuma
Pēc pērnā gada tiesas sprieduma par bērna kopšanas atvaļinājumu Saeimā darbojas darba grupa, kurai līdz 2022. gada 1. jūnijam apstrīdētās normas neatbilstība Satversmei ir jānovērš. Saeimas Juridiskajā birojā skaidroja, ka risinājums abās lietās, visticamāk, būs kopīgs.
"Jāizveido kaut kāds tiesiskais ietvars, kur mēs atzīstam, ka tādas ģimenes vispār Latvijā pastāv un kādi sociālie un ekonomiskie atbalsta pasākumi viņiem pienākas, kādas ir viņu tiesības. Tie mehānismi ir – bieži vien tie ir partnerattiecību reģistri vai kādi citi likumi, kas paredz, ka kaut kādi partnerattiecību institūti tiek izveidoti," sacīja juridiskais padomnieks Mārtiņš Birģelis.
Kustībā "Dzīvesbiedri" Satversmes tiesas spriedumu novērtē un uzskata, ka tas parāda tiesas konsekvenci šī jautājuma risināšanā. Kustības vadītājs, cilvēktiesību aktīvists Kaspars Zālītis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja, ka kustības biedri ir ārkārtīgi priecīgi.
Pēc viņa teiktā, Satversmes tiesa ir ķērusies pie tā, ko likumdevējs – Saeima – 24 gadus nav risinājusi un ir centusies palikt zem tepiķīša.
"Tiesas lēmums ir signāls Ministru kabinetam un Saeimai, ka jautājums ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk, lai visa sabiedrība būtu pasargāta," norādīja Zālītis.
