Ikšķiles novads ir viens no celmlaužiem pašvaldību protestos pret Administratīvi teritoriālo reformu, ko Saeima pieņēma šā gada jūnijā. Tā paredz, ka no nākamā gada vidus Latvijā 119 pašvaldību vietā būs 42. Neapmierināto ir daudz. Ikšķiles novads pērn aprīlī izsludināja iedzīvotāju aptauju, kurā vairāk nekā 98% nobalsoja par neatkarīga Ikšķiles novada saglabāšanu.
Pašvaldības uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aptauju noraidīja kā nelikumīgu, taču Ikšķiles novads to apstrīdēja Satversmes tiesā, un šā gada maijā tiesa pavēstīja: ministra lēmums neatbilst Satversmei.
Taču Ikšķiles iedzīvotāju aptaujā izteiktais atbalsts novada saglabāšanai neizrādījās pietiekams arguments Saeimas deputātiem, kuri Administratīvi teritoriālajā reformā nolēma to pievienot Ogres novadam. Ikšķiles deputāti uzskatīja, ka tas būs pretrunā iedzīvotāju interesēm un reformas mērķiem, un atkal vērsās Satversmes tiesā. Lēmums gan gaidāms tikai nākamgad.
“Lieta atrodas sagatavošanas stadijā, un sagatavošanas termiņš ir līdz 2021.gada 4.janvārim. Tikai pēc šī termiņa beigām tiesa lems par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu, kurā tā sāks lietas izskatīšanu. Tiesa ir ierobežota ST likumā noteiktajā lietas izskatīšanas termiņā un citos procesuālajos notikumos lietas izskatīšanas gaitā. Pastāv iespēja, ka tiesa var izskatīt šo lietu līdz brīdim, kad [administratīvi teritoriālā] reforma stājas spēkā, bet var būt arī situācija, kad tiesa izskata lietu jau pēc šīs reformas stāšanās spēkā," stāstīja tiesas pārstāve Ketija Strazda.
Ikšķiles domes ieskatā Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts ir pievienoti Ogres novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju pievienot Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu Salaspils novadam vai saglabāt minētās teritorijas kā patstāvīgu pašvaldību. Pieņemot apstrīdētās normas, Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldību principu, tāpat neesot ievērojusi subsidiaritātes principu un neesot veikusi pienācīgas konsultācijas ar Ikšķiles novada domi un tās iedzīvotājiem. Apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. pantam un 101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai un 5. pantam.
“Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka neesam pret reformu kopumā. Esam pret veidu, kādā tā tika realizēta, kā tika pieņemts likums un kā viss process tika virzīts. (..) Esam gandarīti par iespēju vērsties institūcijā, kurā mūs uzklausa un šo jautājumu arī izskatīs. Kāds būs rezultāts, ir tiesas varā. Bet, ka Saeima, prezidents un valdība neņem neko vērā – tas mūsu skatījumā nav normāli," gandarīts par Satversmes tiesas lēmumu ierosināt lietu ir Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš ("Vienotība").
Pagaidām Ikšķiles un Limbažu novadu pieteikumi ir vienīgie, kas oficiāli iesniegti tiesā, bet, visticamāk, sekos vēl vairāki. Iepriekš 46 pašvaldību vadītāji lūdza Valsts prezidentu neizsludināt administratīvi teritoriālās reformas likumu. Publiski izskanējis, ka Satversmes tiesā varētu vērsties vismaz 10 vietvaras, tai skaitā Kandavas, Engures un Jaunpils novadi, kā arī Varakļānu, Salas, Inčukalna, Carnikavas un Salacgrīvas novada pašvaldības.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Valsts prezidents Egils Levits saņēmis 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
