Tiesa norāda, ka apstrīdēti ir uzreiz pieci likuma panti.
To vidū trešais pants “ar nodokli apliekamais objekts”, kurā teikts, ka nodokļa objekts ir ienākums, kas pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
Tāpat – piektais pants “Nodokļa maksātāji”, kur teikts, ka “nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka – un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi taksācijas periodā pārsniedz saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru”.
Apstrīdamo sarakstā ir arī sestais pants “nodokļa likme”, kas nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. pantu[1]. Tajā teikts, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59% maksā darba devējs un 10,50% — darba ņēmējs).
ST izskatīs arī septīto pantu “Nodokļa aprēķināšana”. Tajā teiks, ka “valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, summē sociāli apdrošinātajai personai obligāto iemaksu objektu un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzskaita faktiski veikto solidaritātes nodokli, kad ir sasniegts likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktais obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs”. Attiecībā uz šo pantu arī pārvērtēs, vai Satversmei atbilst Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAC) dotās tiesības solidaritātes nodokli aprēķināt reizi mēnesī.
Visbeidzot, 9.pants ir “nodokļa ieskaitīšana valsts pamatbudžetā”, kurā VSAC dotas tiesības samaksāto nodokli par pārskata mēnesi pārskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā līdz noteiktam laikam.
ST izvērtēs, vai šie Solidaritātes nodokļa likuma panti atbilst 91. un 109. pantam. 91.pants pauž, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”, savukārt 109. pants, ka “ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos”.
Sūdzību par Solidaritātes nodokli ir iesnieguši darba devēji un darba ņēmēji, kuriem šogad ieviestais nodoklis ir jāmaksā.
“Komercsabiedrības norāda, ka tās nodarbina augsti kvalificētus speciālistus un maksā tiem darba tirgum atbilstošu atalgojumu. Savukārt pienākums maksāt solidaritātes nodokli mazinot iespējas piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Tādējādi šie darba devēji tiekot nostādīti neizdevīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar darba devējiem, kas šāda līmeņa speciālistus nenodarbina, tiekot samazināta konkurētspēja darba tirgū. Šāda situācija neatbilst vienlīdzības principiem,” paziņojumā medijiem norāda ST.
Neapmierināti ir arī darba ņēmēji. „Solidaritātes nodoklis pēc būtības līdzinoties sociālās apdrošināšanas iemaksām. Līdz solidaritātes nodokļa ieviešanai sociālās apdrošināšanas iemaksas no ienākumiem, kas pārsniedza 48 600 eiro gadā, netika aprēķinātas. Savukārt šobrīd nodoklis esot jāmaksā tādā pašā kārtībā un apmērā kā sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt sociālās apdrošināšanas izmaksas (iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam) neesot proporcionālas ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas,” teikts ST paziņojumā.
Tiesa, ne visi savu pieteikumu bija juridiski precīzi pamatoti, tāpēc ne visi no tiem ir pieņemti.
Iepriekš tika vēstīts, ka sūdzības ST ir iesnieguši 20 uzņēmumi, kā arī deviņas privātpersonas.
Jau ziņots, ka ar tā sauktā solidaritātes nodokļa ieviešanu šā gada budžetā papildu bija plānots iekasēt 43,9 miljonus eiro. Šo nodokli bija paredzēts iekasēt no apmēram 4700 cilvēkiem, kas saņem salīdzinoši lielas algas. Jaunā nodokļa ieņēmumi nonāks pamatbudžetā. Solidaritātes nodoklis gan maksā tikai visdāsnāk atalgotie strādājošajie, kuru ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu griestus, kas bija 48 600 eiro gadā.
Vēstīts arī, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicināja uzņēmējus un organizācijas vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis.
Finanšu ministrija - nodokļa autore - gan uzsver, ja netiks ieviests Solidaritātes nodoklis, tad līdz 22% būs jāpalielina pievienotās vērtības nodokļa likme, ko tā kategoriski neatbalstot.
