Kopš Rīgas ielu malās ir stabiņi, ātrās palīdzības mediķi arvien biežāk satiksmi apbrauc pa ietvi. Un arī apstāties pie ēkas, kurā ir izsaukums, kļuvis sarežģītāk. Stabiņu dēļ mediķiem reizēm nākas izkāpt pie citas adreses.
NMPD ārsta palīgs Ervīns Šmatčenko norādīja: “Tā kā ekipējums ir ļoti smags un vēl turklāt atpakaļ no izsaukuma adreses bieži vien ne tikai ekipējums jānes, bet arī pats pacients...”
Savukārt NMPD direktore Liene Cipule atzīmēja: “Nav saprotams, kā mums ir jāpiebrauc pie adresēm, kur mēs drīkstam novietot savus auto, vai mēs drīkstam šiem stabiņiem, tā teikt, braukt pāri, ja mums ir nepieciešamība. Tas protams rada sašutumu darbiniekos.”
RDSD gan norādīja, ka glābēji drīkst braukt pāri stabiņiem. Taču par stabiņu izvietojumu departaments pagaidām runājis vien ar apkaimju biedrībām.
Satiksmes departamenta galvenā referente Lelde Rudzika sacīja: “Noteikti, pavisam kritiskās situācijās, ja nav citu variantu, viņiem tas vienkārši ir jādara, lai nenotiktu kāda lielāka nelaime. Bet atsevišķas šādas sarunas ar glābšanas dienestiem nav risinātas.”
Mediķi norādījuši, ka stabiņi īpaši traucē Bruņinieku ielā, kur ir divas velojoslas. Vienu atdala stabiņi, bet otru barjeras. Iepriekš šeit, braucot ar operatīvo transportu, vadītāji varēja atbrīvot ceļu, uzbraucot uz ietvēm. Taču tagad tas vairs nav iespējams. Tāpēc mediķi ikdienā, piemēram, no šīs ielas mēģina izvairīties.
Reizēm vienīgais veids ir braukt daļēji pa veloceliņu, daļēji pa ietvi. Vadītājam vēl jāuztraucas, vai mašīnas spogulis neaizķers gaismas stabu. Ir bijušas situācijas, kad satiksmi nav izdevies apbraukt arī šādā veidā.
“Gan mēs esam apmulsuši, jo mēs stāvam ar ieslēgtiem visiem skaņas signāliem un gaismas signāliem. Tāpat ir apmulsuši autovadītāji, jo viņiem nav, kur likties, viņi mūs nevar palaist,” pauda Šmatčenko.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieks Krišjānis Mincenbergs minēja, ka ugunsdzēsējus uztrauc kas cits: “Aktuāli ir tie paši iekšpagalmi, kuros tomēr vakaros, pa naktīm, viņi principā, gandrīz nav caurbraucami.
Ja pagalmā izdodas iebraukt vienai ugunsdzēsības mašīnai, tad diezgan droši var teikt, ka pagalmā vietas nepietiks autocisternai vai lielajām autokāpnēm, atzina VUGD. Bet vērtēt stabiņus vēl esot par agru.
“Vai stabiņu būs vairāk – visticamāk, ka – jā, jo, ja mēs skatāmies Rīgas ilgstpējīgas attīstības plānu līdz 2030. gadam, tad mērķis Rīgas ielās ir palielināt gājēju drošību,” norādīja Rudzika.
Satiksmes departamentā arī kliedē runas par to, ka izvietotie stabiņi rudenī tiks noņemti. Tie paliks arī ziemas laikā. Departamentā norādīja, ka, iespējams, būs jāmeklē jauns veids, kā ziemā no sniega atbrīvot vietas ap stabiņiem.
