Stabiņi šovasar ierīkoti arī Tallinas šosejas sākumā. Izmaksas to izvietošanai uz šī ceļa un Rīgā atšķiras.
Ierobežo bīstamus manevrus
Norobežojošie stabiņi palīdz veicināt drošību uz ceļa. Rīgā tie ir vajadzīgi, lai pasargātu velobraucējus un gājējus, bet uz lielajiem ceļiem, lai liegtu bīstamākus manevrus – apdzīšanu un kreisos pagriezienus.
“Viena daļa autovadītāju ar to nav apmierināti, tas arī ir fakts, bet acīmredzot šāda telpu pārdale, lai visiem kopā būtu mierīgāk un drošāk, ir cena, kas jāmaksā, lai visiem būtu drošāk,” spriež Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Tallinas šosejas sākumā stabiņi uzstādīti pavisam nesen, un tur galvenie argumenti bija saistīti ar drošību.
“Iemesls ir tas, ka tur bija ļoti daudz negadījumu. No 2017. gada līdz 2019. gadam tur bija izveidojušies seši melnie punkti,” stāsta “Latvijas Valsts ceļu” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
Drošība ir uzlabojusies
“Latvijas Valsts ceļi” arī uzsver, ka stabiņi ir daļa no šī satiksmes organizācijas izmaiņu projekta. Šādi stabiņi izmantoti arī citviet Latvijā, kā arī citās valstīs, piemēram, kaimiņos Lietuvā. Rīgā šādi norobežojošie stabiņi nav jaunums, un drošība uz gājēju pārējām ir uzlabojusies.
“Uz gājēju pārejām, uz kurām iepriekš katru gadu bija vismaz viens ceļu satiksmes negadījums, šobrīd negadījumi nav atkārtojušies,” informē Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) uzsver, ka stabiņus nevar vērtēt viennozīmīgi. Jo ir gan labi, gan sliktāki risinājumi.
“Mūsu ieskatā stabiņus var pielietot ļoti veiksmīgi. Piemēram, gājēju pārējā, kur sašaurināta brauktuve, lai nodrošinātu drošu gājēju pārejas šķērsošanu. Ir uzstādīti atbilstoši satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi – ceļa zīmes un apzīmējumi. Bet ir arī risinājumi, kuri ir diskutablāki,” atzīst CSDD Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.
Jānomaina ar drošības saliņām
CSDD ieskatā stabiņi drīzāk ir pagaidu risinājums, un ilgtermiņā problēmas būtu jānovērš, atbilstoši plānojot, projektējot vai pārbūvējot ielu. Šādam viedoklim piekrīt arī Rīgas domē.
“Tas ir pagaidu risinājums, nākotnē mēs risināsim jautājumu par stabiņu nomaiņu pret pastāvīgām saliņām ceļa vidū, bet tas ir laikietilpīgs process, kurā ir jāveic projektēšanas darbi,” norāda Rīgas domes pārstāvis Vaivods.
Izņēmums būtu velojoslas, kas arī nākotnē tiks nodalītas ar stabiņiem. Savukārt par drošības saliņu ierīkošanu runa varētu būt nākamajos gados, jo arī iepirkums ātrāk par 2022. gadu netiks izsludināts.
Atšķiras izmaksas Rīgā un ārpus Rīgas
Diskusijā par stabiņiem sašutumu izraisīja arī to uzturēšanas izmaksas Rīgā: 39 000 eiro. Viena stabiņa apkope izmaksā aptuveni 14 eiro. Satiksmes departamentā uzver, ka šī summa ietver ne tikai stabiņa nomazgāšanu, bet arī regulāru to apsekošanu, materiālu, darbaspēku un citas ar apkopi saistītas izmaksas. Šis iepirkums tika atkārtoti pārbaudīts.
“Šis iepirkums ir veikts likuma noteiktajā kārtībā, un tāmes izstrādātas atbilstoši normatīvajam regulējumam. Šobrīd nepastāv šaubas, vai šī summa ir pamatota,” apgalvo Vaivods.
Stabiņu ierīkošanas izmaksas uz Tallinas šosejas un Rīgā ir atšķirīgas. Rīgā viena plastmasas stabiņa uzstādīšanas izmaksas ir ap 29 eiro bez PVN, bet uz Tallinas šosejas – ap 44 eiro. Atšķiras arī uzturēšanas izmaksas. Uz Tallinas šosejas viena stabiņa mazgāšana un atstarotāju uzlīmēšana uz tā izmaksā ap 8 eiro.
