Starp tiesnešu amatiem atlasītajiem kandidātiem ir Miķelis Zumbergs, Ļubova Kovaļa, Katarīna Sniedze, Vija Kalniņa, Ieva Jankovska, Aivars Latkovskis, Kaspars Vecozols, Dagnija Muceniece un Oksana Pulle-Čižova.
- Zumbergs strādājis par tiesneša palīgu Augstākajā tiesā, tiesas konsultantu Administratīvā rajona tiesā, kā arī tiesneša palīgu Administratīvā rajona tiesā.
Zumbergam līdzšinējais darbs bija saistīts ar administratīvajām lietām, tomēr viņš uzskata, ka ieguvums darbā Ekonomisko lietu tiesā būs viņa pieredze pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas lietās. Tā devusi pieredzi nelikumīgas naudas līdzekļu apritē, kas saistīta ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci. Ātras un efektīvas tiesu sistēmas esība ļauj uzņēmējiem labāk prognozēt savas rīcības sekas, samazinot riskus, bet saglabājot ieguvumus. Jo ātrāk tiek izskatītas lietas, jo stabilāka ir tiesu prakse, jo drošāk uzņēmēji var iesaistīties darījumos un būt pārliecināti, ka necietīs neparedzamus zaudējumus, tādējādi tiek veicināta ekonomiskā apgrozība.
- Kovaļas pieredze ir saistīta ar virsprokurora vietnieces amatu Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, vecākās inspektores amatu Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, kā arī viņa strādājusi par juriskonsulti SIA "AP birojs".
Kovaļa norāda, ka, vairākus gadus strādājot noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā apkarošanas jomā, pārliecinājusies, ka noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībai ir valsts attīstības kavēklis. Valsts budžets noziedzīgo nodarījumu dēļ katru gadu zaudē miljonus, kas liedz realizēt dažādus sociālos projektus. Tikai ātra, atbilstoša un samērīga valsts reakcija uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem var mainīt situāciju un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, uzskata amata pretendente.
- Sniedzes pieredze ir saistīta ar advokātes, maksātnespējas procesa administratores un šķīrējtiesneses amatiem. Viņa norāda, ka 15 gadus bijusi maksātnespējas procesu administratore un 13 gadus zvērināta advokāte.
Līdzšinējā darbā Sniedze bieži sastapusies ar jautājumiem, kas ietilpst jaunizveidotās Ekonomisko lietu tiesas kompetencē, tāpēc izmantošot savas zināšanas jaunās tiesu iestādes izveidē un nostiprināšanā. Viņas ieskatā aktuāls ir jautājums par lietu izskatīšanas termiņiem, kam ir gan būtiska nozīme sabiedrības uzticības vairošanā, gan ekonomikā. Lai uzlabotu lietu izskatīšanas kvalitāti un paātrinātu procesu, nepieciešams ieviest jauninājumus, kā arī izmantot tos mehānismus, kas jau pastāv. Piemēram, civillietās izmantot sagatavošanas tiesas sēdes, aicināt puses slēgt izlīgumu, norādīt uz trūkstošajiem pierādījumiem.
- Kalniņas līdzšinējo darba pieredzi veido juristes amats Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamentā, tieslietu redaktores vieta žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā. Tāpat viņai ir pieredze vieslektores statusā Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī strādājusi par juristi advokātu birojā "Rasa un Ešenvalds" un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Kalniņa norāda, ka viņai ir pieredze un izpratne par dažādiem tiesas procesiem, bet jo īpaši par civilprocesu komerctiesību un saistību tiesību strīdos, kā arī par Eiropas Savienības Tiesas procesu. Viņai ir ļoti labi zināmas metodes un paņēmieni, ar kuriem lietas dalībnieki cenšas novērst tiesas uzmanību no būtiskā un vilcina procesu. Šī pieredze ir svarīga, lai saprastu, ko lietas dalībnieki cenšas panākt tiesā, un lai neapmaldītos argumentos, kas nav svarīgi lietas izspriešanai.
- Jankovska bijusi tiesneša palīdze Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, projektu vadītāja AS "Citadele banka", kā arī kredītu administratore VAS "Latvijas Hipotēku un zemes bankā".
Jankovska norāda, ka viņas profesionālā pieredze ir saistīta gan ar juridisko, gan ar finanšu jomu. Darbā tiesā un privātajā sektorā viņa ieguvusi pieredzi tiesību normu piemērošanā, dažāda apjoma informācijas pētīšanā un analizēšanā. Spēcīga, profesionāla un godīga tiesu vara, kurai sabiedrība var uzticēties, sekmē arī valsts attīstību, veicinot gan iedzīvotāju labklājības līmeni, gan uzņēmējdarbības vidi, pauda Jankovska.
- Latkovskis guvis pieredzi kā Juridiskā un licencēšanas departamenta juriskonkults/vecākais juriskonsults Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Civiltiesību departamenta komerctiesību nodaļas jurists/juriskonsults Tieslietu ministrijā, nacionālais eksperts Latvijas prezidentūras ES Padomes Komerctiesību darba grupā, Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsults Tieslietu ministrijā, Juridiskās nodaļas juriskonsults Uzņēmumu reģistrā un jurists SIA "Furors".
Latkovskis uzskata, ka viņam ir ļoti laba izpratne par kopējo tiesību sistēmu, kā arī vispārējo un speciālo tiesību normu mijiedarbību. Latkovskis labi pārzinot civiltiesību nozari, it īpaši komerctiesības, kur sevi uzskatot par vienu no vadošajiem ekspertiem publiskajā sektorā.
Viņš pārliecināts, ka darbā Ekonomisko lietu tiesā noderēs viņa zināšanas par visu veidu juridiskajām personām, to statusu, iekšējo organizāciju, lēmumu pieņemšanu un pārstāvību. Tāpat viņš guvis lielu pieredzi un izpratni, kā funkcionē finanšu tirgus, kāda kompetence ir dažādām Eiropas un Latvijas finanšu institūcijām un kāds ir Eiropas Savienības un Latvijas regulējums šajā nozarē.
- Vecozols guvis pieredzi kā vecākais juriskonsults Juridiskā un licencēšanas departamenta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, jurists Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļā Tieslietu ministrijā, nacionālais eksperts Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē. Viņš arī bijis Saeimas deputāta palīgs, bijis saistīts ar partiju "Jaunais laiks", kas vēlāk iekļāvās "Vienotībā".
Vecozols norāda, ka līdzšinējais darbs devis zināšanas un praktisku pieredzi par dažādiem specifiskiem tiesību institūtiem, kas cieši saistīti ar komerctiesību nozari, piemēram, vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, akciju atpirkšanas piedāvājumiem, tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas izmantošanas jautājumiem.
Tāpat viņš aktīvi līdzdarbojies Kooperatīvo sabiedrību likuma un citu ar komerctiesībām saistīto projektu izstrādē. Minētā pieredze ir devusi labu izpratni par komerctiesībām kopumā, lai sekmīgi pildītu Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata pienākumus.
- Muceniece guvusi pieredzi kā senatores palīdze Augstākas tiesas (Senāta) Civillietu departamentā, kā arī bijusi tiesas sēžu sekretāre Augstākajā tiesā.
Muceniece uzskata, ka vienotas tiesu prakses veidošana jāveicina jau pirmā līmeņa tiesā un tas jo īpaši jāīsteno Ekonomisko lietu tiesā, kura izveidota ar īpašu specializāciju, tāpēc tajā izskatītajās lietās jābūt konsekvencei piemērojamo tiesību normu iztulkošanā, pat ja katras konkrētas lietas pierādījumi un pušu argumenti atšķiras.
- Pulle-Čižova guvusi pieredzi kā zvērināta advokāte, maksātnespējas procesa administratore, šķīrējtiesnese Šķīrējtiesā "Rīgas arbitrāža". Tāpat strādājusi par juristi juridiskajā birojā "Ekslege".
Pulle-Čižova norāda, ka kvalitatīva un ātra tiesas spriešana neapšaubāmi veicina aktīvu apgrozījuma ātrumu komerctiesiskajā vidē, kā rezultātā veidojas lielāks realizācijas apgrozījuma apjoms, komersants gūst lielāku peļņu, kas ir komercsabiedrības darbības mērķis.
No tā ir atkarīga ekonomikas izaugsme valstī – jo vairāk komersantu strādā ar lieliem realizācijas apgrozījumiem un peļņu, jo vairāk nodokļu tiek iemaksāts valsts budžetā.
Atalgojums visiem rajona līmeņa tiesas tiesnešiem, tajā skaitā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem, ir vienāds un šogad tie 2984 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Uz tiesas priekšsēdētāja amatu tiks sludināts konkurss, kurā varēs pieteikties kāds no šiem topošajiem tiesnešiem vai jebkurš cits prasībām atbilstošs speciālists.
Par tiesnešu iecelšanu amatā būs jālemj Saeimai.
KONTEKSTS:
Uz jaunās tiesas amata vietām atlasīti desmit kandidāti no vairāk nekā 80, kas bija pieteikušies izsludinātajā konkursā.
Ekonomisko lietu tiesai darbs jāsāk šā gada 31. martā. Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi. Savukārt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā Saeima pērn noteica 1. oktobrī, pieņemto attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā.
