Ziņas par viņu Interpola datu bāzē ievietos tad, kad policija gūs pilnu pārliecību, ka šeit viņš nav atrodams. Kopumā starptautiskā meklēšanā izsludināti 400 Latvijas iedzīvotāji. Aptuveni 120 ik gadu ārzemēs tiek atrasti un roku dzelžos atgriežas dzimtenē izciest cietumsodu.
Interpola interneta mājas lapā cilvēku ar piederību Latvijai ir maz. Taču tas nenozīmē, ka maz ir meklēto cilvēku. Izmeklētāji skaidro, ka izvēlas nevis publiskot vārdus, bet meklēšanā izmantot Šengenas informācijas sistēmu un Interpola datu bāzi. Joprojām Latvijā nav atgriezies kukuļdošanā apsūdzētais Vladimirs Vaškevičs, kurš ilgstoši uzturas Austrijā. Bez pēdām pazudusi Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, kura vēlāk esot manīta Ēģiptē. Nav zināms, kur mīt Germans Milušs – Jūrmalgeitā notiesātais auto tirgonis.
Kopumā par visdažādākajiem noziegumiem ārvalstīs tiek meklēti 400mt cilvēki. Tās ir slepkavības, izvarošanas, zādzības. Meklēšanu sāk, ja par izdarīto piespriests vairāk nekā gadu ilgs cietumsods. Pārsvarā cilvēki mūk tur, kur mūsējie jau ir priekšā. Uz Vāciju, Franciju, Īriju, Lielbritāniju. "Tur ir paziņas, radi. Sākumā var apmesties pie viņiem (..)," saka Starptautiskā sadarbības biroja priekšnieka vietnieks Māris Geida.
Atrasti, vieni izjūt atvieglojumu, kas vairs nav jāslēpjas. Otri, kuri nožēlo, ka savulaik nav izcietuši sodu. Jo tagad jāatstāj viss - labs darbs, ģimenes un bērni.
Gadā meklēšanā izsludina vidēji 190 cilvēku. Pēdējos piecos, četros gados ik gadu mājās pārved 120 meklētas personas. Gandrīz pusi – tieši no Lielbritānijas un Īrijas. Daudzus atrod vietējā policija patrulēšanas laikā. Citus – pēc izraisītiem satiksmes negadījumiem vai salīdzinot pirkstu nospiedumus, kad izdarīts jauns noziegums. Aizvien biežāk meklētie piesakās paši. "Viņi maina attieksmi, nolemj, ka slēpties ir aplami. Tad sazinās ar advokātu un saka, ka grib atgriezties, taču bez aizturēšanas un konvoja," norāda Geida.
Nav tā, ka meklētos izdod tikai Eiropā. Vairākas personas aizturētas ASV. Arī vienu savu pilsoni, kuram Latvijā jāizcieš sods par dzimumnoziegumu. Pirms diviem gadiem meklēto personu izdeva Panama. Viens vests mājās no Kostarikas. "Ir bijis, ka dzīvo ar viltotiem dokumentiem Īrijā, pēc tam aizmūk uz Franciju, meklējam tur, mums saka – jau Zviedrijā ar jaunu pasi. Un tad atrodam viņu tur. Bet ir tādi, kurus gadiem nevaram atrast," atzīst Geida.
Lai gan atvērtās ES valstu robežas ir atvērtas arī likumpārkāpējiem, tieši kopš pievienošanās Šengenas zonai pie mums meklētos noziedzniekus ārvalstīs atrod visvairāk. Tas iespējams pateicoties vienotai informācijas apmaiņas sistēmai. Tikmēr Krievija un daudzas ES valstis soda izciešanai savus pilsoņus neizdod. Ja Latvijā meklēts cilvēks tur nodzīvojis pietiekami ilgi, mainījis identitāti un ticis pie jaunas pases, no soda viņš ir izbēdzis. Iespējams, tā noticis arī ar Jūrmalgeitā notiesātajiem.
