Žurnālists Leonīds Ragozins Latvijā dzīvo kopš 2014. gada. Viņa raksti publicēti tādos starptautiskos medijos kā BBC, “Washington post”, “Al Jazeera”, “Politico”, “Bloomberg” un citos. Pēc Krimas aneksijas Ragozins pārdeva dzīvokli Maskavā, iegādājās dzīvesvietu Rīgā un tādējādi tika pie termiņuzturēšanās atļaujas.
“Šīs ir manas vienīgās mājas, man te ir draugi,” saka Ragozins.
Tagad, kad Latvijā nodzīvoti pieci gadi, Ragozins saņēmis jaunu termiņuzturēšanās atļauju. Tomēr atbilstoši likumam turpmāk par katru uz šāda pamata Latvijā nodzīvoto gadu viņam jāmaksā 1000 eiro. Tādēļ Ragozins pieteicies pastāvīgās uzturēšanās atļaujai. Tomēr tā atteikta, jo žurnālists nav izpildījis kritēriju, kas nosaka, ka piecu gadu periodā ārpus Latvijas drīkst pavadīt maksimums gadu jeb vidēji 2,4 mēnešus gadā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze skaidro, kādēļ paredzēts šāds ierobežojums: “Lai cilvēks uzturētos valstī, integrētos. Kamēr ir termiņuzturēšanās atļauja, izvēlieties savu dzīvi, kā vēlaties, veidot.”
Ārpus Latvijas pavadāmā laika ierobežojumam gan ir divi izņēmumi – paša slimība vai nepārvarama vara. “Piemēram, vecāki kādu brīdi ir slimi, kuri ir jākopj, un tur nav variantu,” stāsta Roze.
Vai ceļošana darba vajadzībām var iekļauties šajā kategorijā? “Tas ir jāvērtē. Vai tas cilvēks, kurš darba vajadzībām brauc, to var pats izvēlēties, vai viņam ir darba devējs stingri nosūtījis,” saka PMLP pārstāve.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē skaidro, ka izņēmums attiecas, piemēram, uz tālbraucējiem šoferiem, jūrniekiem, lidmašīnu pilotiem. Uz žurnālistiem ne. Bet Ragozins, kurš raksta ne vien par ārzemju aktualitātēm, bet arī veido ceļvežus populārajam izdevumam “Lonely Planet” šādai interpretācijai nepiekrīt.
“Es 20 gadus nodarbojos ar šo darbu. Un man šķiet, ka tas jau ir kļuvis par “nepārvaramu varu”. Man būtu ļoti grūti tagad kļūt par informācijas tehnoloģiju speciālistu, programmētāju vai biznesmeni,” saka žurnālists.
Par Latviju Ragozins rakstījis maz. Sadarbībā ar “ReBaltica” tapis raksts par “Saskaņu”, bet lielāko uzmanību – gan pozitīvu, gan negatīvu – piesaistījis viņa materiāls “Kā Nacionālās apvienības biedri draudzējās ar Ukrainas galēji labējiem”. Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava pēc raksta publicēšanas pat publiski pauda cerību, ka tiks anulēta žurnālista uzturēšanās atļauja.
Tomēr pastāvīgās uzturēšanās atļaujas atteikumu Ragozins ar politiķu spiedienu nesaista: “Es ļoti ceru... Ne tikai ceru, bet ticu, ka tā nav.
Manī ir liela ticība Latvijas likumiem un tiesiskumam.”
PMLP noliedz, ka lēmums būtu politiski ietekmēts: “Nē, mūsu lēmumi nav politiski ietekmēti. Mūsu darbinieki vērtē faktiskos apstākļus un pieņem lēmumu saskaņā ar likumu.”
Konkrētas statistikas nav, bet PMLP norāda, ka ar identisku pamatojumu kā Ragozinam pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiek atteiktas regulāri. “Uzņēmēji, valdes locekļi, kuri savu darbu organizē paši un atrodas ārpusē, - mēs nevaram viņiem piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas,” norāda Roze.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē gan norāda, ka jau pirms šī gadījuma ir bijušas iekšējas diskusijas mainīt esošo kārtību un paplašināt iespējas darba vajadzību dēļ atrasties ārpus valsts ilgāk arī ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Tomēr tas pagaidām vēl ir ideju līmenī.
