Ukrainas pierobežā pieaug Krievijas armijas klātbūtne, un tuvākajās dienās situācija var vēl vairāk saasināties. Tāpēc zīmīgi, ka tieši šajā laikā Baltijas valstīs gatavojas ierasties jaunais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš ir apņēmības pilns mierināt satrauktos baltiešus un aicina Krieviju izvākt savu karaspēku gan no Ukrainas teritorijas, gan no pierobežas.
Stoltenbergs gan atzīst, ka Krievija kļuvusi agresīvāka: „Mums vienmēr ļoti rūpīgi jāseko notikumu attīstībai un jābūt sagatavotiem un gataviem reaģēt uz izmaiņām situācijā mums apkārt. Mēs redzam agresīvāku Krieviju, kas ir atbildīga par agresīvu rīcību Ukrainā, pārkāpjot starptautiskās tiesības, ar spēku mainot citas valsts robežu.
Bet tajā paša laikā es neredzu nenovēršamus draudus pret kādu NATO valsti. NATO ir spēcīgs iebiedēšanas līdzeklis, un Latvija, Baltijas valstis ir daļa no ļoti stipras alianses. Mēs viens otru aizsargājam, un tas rada drošību un paļāvību, kas ir NATO pamatideja,” saka NATO ģenerālsekretārs.
Jau ziņots, ka NATO līdz šim norādījusi uz būtisku Krievijas ietekmi notikumos Austrumukrainā.
Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs apsūdzēja NATO vēsturiska solījuma laušanā – proti, ka NATO netuvosies Krievijas robežām. Peskovs arī paziņojis, ka Krievija prasa „100% garantijas tam, ka neviens neiedomāsies par Ukrainas pievienošanu NATO”.
Atbildot uz to, NATO vadība pauda izbrīnu par Krievijas prasību sniegt garantijas par Ukrainas neuzņemšanu aliansē, Ukraina 2010.gadā nolēmusi noteikt valstij ārpusbloku statusu un šis lēmums nav mainīts.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.
