Par ugunsdzēsēju profesiju, slodzi un zemajām algām, kā arī par iespēju piesaistīt jaunus darbiniekus Latvijas Radio žurnālistes Sintijas Ambotes sarunā ar Baldonas posteņa komandieri.
Sintija Ambote: VUGD ir paziņojis, ka atsevišķus posteņus varētu īslaicīgi slēgt tieši darbaroku trūkuma dēļ. Vai Baldones postenis arī ir šajā sarakstā?
Jānis Grīviņš: Jā, mēs esam šo posteņu sarakstā, kur darbība tiks apturēta līdz jaunajam gadam. Oktobrī tās jau bija piecas reizes, kad postenis tiek izslēgts uz vienu dienu.
Tagad postenis nedarbosies visu šo periodu līdz jaunajam gadam?
Nē, mēs līdz novembra vidum vēl strādāsim un tad uz 27 dienām slēgsimies ciet. Un uz svētku laiku atkal atsāksim nākt uz dežūrām un sniegt šo pakalpojumu sabiedrībai. Es esmu posteņa komandieris, un arī esmu spiests šajā laikā iet dežūrās, jo mums nav cilvēku un viņi slimo, un es viņus aizvietoju.
Parasti tas nav jūsu amata pienākums?
Klasiski tas nav, bet, tā kā mums ir jānodrošina nepārtrauktība, tad situācija ir izveidojusies tāda, ka fiziski vienkārši nav cilvēku, un no 12 cilvēkiem viens ir bērna kopšanas atvaļinājumā, divi ir uz slimības lapas un viens vēl atvaļinājumā, tad paliek mums astoņi cilvēki, ieskaitot mani.
Cik šādā postenī kopumā ir štata vietu?
Mums kopumā ir jābūt 18 darbiniekiem, bet mums ir sešu cilvēku iztrūkums, tie ir 33%.
Cik ilgi esat savā amatā šajā postenī?
Divarpus gadus.
Vai šajā laikā ir bijušas situācijas, ka uz tik ilgu laiku postenis ir jāaizslēdz ciet?
Protams, ka ne, jo tika meklēti varianti. Cilvēkiem tika pārcelti atvaļinājumi un piesaistīti cilvēki no Rīgas posteņiem, un tādā veidā mēs šeit izdzīvojām, bet pēdējā pusotra gada laikā neviens jauns darbinieks pie mums nav atnācis.
Kāpēc tā ir?
Droši vien zemais atalgojums, varbūt arī sadzīves apstākļi. Tāpat laikmets mainās, un jauniešiem vairāk interesē kaut kādas digitālas lietas, nevis fizisks darbs. Turklāt ar esošo atalgojumu mēs nevaram piesaistīt cilvēkus ar pieredzi 25 vai 30 gadu vecumā, jo viņiem ir pakārtota sava dzīve, un iet uz algas samazinājumu reti kurš ir spējīgs, ja cilvēkam jau ir kāds privāts bizness ar saviem ieņēmumiem un kurš varbūt grib darīt šo darbu kā misiju. Pārsvarā jaunieši mūsdienās grib darīt kaut ko modernāku.
Būtisks posms ir arī izglītība, vai tā sistēma ir laba, lai apmācītu jaunus profesionāļus?
Sistēmai nav ne vainas. Tiek pieņemts darbinieks darbā, un viņš sāk darbu savā struktūrvienībā, un pēc kāda laika – diviem vai trīs mēnešiem – viņš tiek sūtīts uz Rīgu, uz Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžu, kur viņš iegūst ugunsdzēsēja glābēja kvalifikāciju. Sanāk, ka viņi iet divus mēnešus uz vietas koledžā Rīgā, Ķengaraga ielā, mācīties. Pēc tam četrus mēnešus viņiem ir prakse, pēc kuras viņi kārto kvalifikācijas eksāmenu, un tikai tad viņi kļūst par ugunsdzēsējiem.
Līdz tam viņi ir ugunsdzēsēju palīgi, kas nozīmē, ka viņi notikumu bīstamajās zonās strādāt nevar. Viņiem šajā laikā ir savi ierobežoti pienākumi, viņi vairāk skatās un mācās to, ko klasē apgūt nevar, jo katrs ugunsgrēks ir savādāks, un tās īpatnības ēkās no ārpuses bieži nemaz nevar ieraudzīt – kas tur ir iekšā, kāds ir plānojums vai no kā nams ir celts. Tad šie cilvēki, iestājoties dienestā, sākumā saņem ugunsdzēsēja-glābēja palīga atalgojumu.
Cik liels tas ir?
780 eiro pirms nodokļu nomaksas, līdz viņš iegūst kvalifikāciju. Tas ilgst aptuveni gadu.
Un kāda vispār ir vidējā alga ugunsdzēsējam?
800 līdz 859 eiro uz rokas, pēc tam kad viņš ir visu pabeidzis, atkarībā no izdienas un vietas, kur viņš dienē. Protams, tas nav pietiekošs atalgojums, lai ugunsdzēsējs varētu nodrošināt savu ģimeni un bērnus, tas ir tāds izdzīvošanas atalgojums.
Protams, ka, algas palielinot, mēs varētu piesaistīt vairāk cilvēku ar kaut kādu darba pieredzi, – vai viņš ir celtnieks, vai mehāniķis, vai labo automašīnas, jo jebkura šāda pieredze, strādājot ar rokām, atvieglos viņa tālāko izaugsmi dienestā.
Līdz ar to, ja tā alga būtu lielāka, tad tie cilvēki vairāk pavilktos un izdomātu, kā apvienot darbus.
Vai jūs piekrītat VUGD vadības lēmumam šobrīd uz laiku aizslēgt šo posteni?
Viņu neaizvērs šobrīd pavisam, bet vienkārši katram darbiniekam ir jānostrādā normālais darba laiks, kas, piemēram, novembrī ir 168 stundas, un es saviem deviņiem darbiniekiem organizēju darbu, bet viņiem sanāk, ka viņi katrs nostrādā trijās maiņās pa septiņām dienām un tas ir 21 diena, kad viņi jau sasniedz šo noteikto normālo darba laiku, bet pārējās darba dienas mēnesī viņi jau vairs nevar nākt uz darbu, jo virsstundas netiks apmaksātas, tam vairs budžeta līdzekļu nav.
Vienkārši tagad sanāk, ka Baldones postenī ugunsdzēsēji strādās nedaudz biežāk īsākā laika posmā un pēc tam viņiem tiks piešķirts brīvais laiks. Savādāk mēs arī nevaram visu laiku tikai no Rīgas vadāt cilvēkus, jo katru reizi viņiem ir jāpierod pie tās vietas – jāpārzina ūdens ņemšanas vietas un paaugstinātas bīstamības objekti, arī aprīkojums mums atšķiras posteņos.
Kāda vispār ir Baldones posteņa noslodze?
Nu, ar ko salīdzina – šogad mēs esam braukuši uz 53 ugunsgrēkiem (skaitlis bez citiem glābšanas darbiem un izsaukumiem).
Bet, ja runājam par sabiedrības drošības aspektu, ko posteņa slēgšana uz šo laiku nozīmē Baldones iedzīvotājiem? Ja šajā laikā notiek ugunsgrēks, tad no kurienes brauks ugunsdzēsēji un vai tas paildzina ierašanās laiku?
Protams, tas paildzinās ierašanās laiku, jo tuvākās struktūrvienības ir Vecumnieki, Iecava vai Rīga.
Par cik paildzināsies ierašanās laiks, vai tas ir lēsts?
Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu, jo tas ir ļoti individuāli, pirmkārt, vai ugunsdzēsēji ir uz vietas konkrētajā postenī un no kurienes tieši viņi izbrauks.
Piemēram, Vecumnieku ugunsdzēsēji varētu ierasties kādās 15 minūtēs, bet no Rīgas aptuveni pusstundas laikā. Ierašanās laiks būs ilgāks, bet no 1. jūnija tikai mēs sākām strādāt trīs cilvēku sastāvā, tas nozīmē, ka, ierodoties notikuma vietā, mēs spējam pilnvērtīgāk un kvalitatīvāk strādāt, jo divu cilvēku sastāvā tas nav iespējams. Līdz ar to tad, kad ugunsdzēsēji tagad ieradīsies, viņi spēs kvalitatīvāk veikt darbus, bet, ja mēs esam pa diviem, kā visus iepriekšējos gadus mēs strādājām, tad mēs pārkāpjam visus iekšējos normatīvus. Tātad arī šobrīd paildzināsies ierašanās laiks, bet uzlabosies tas, ko mēs varam izdarīt.
Vai jūs un kolēģi ugunsdzēsēji šajā postenī spējat izdzīvot par esošo algu vai apvienojat ar citiem darbiem?
Es nevaru apvienot, bet tie, kas iet dežūrās, viņi visi strādā arī citos darbos, un tas palielina nogurumu, traumu risku.
Taču, strādājot tikai ugunsdzēsējos, ģimeni nav iespējams uzturēt.
Vai izjūtat, ka tā situācija ir nemainīga VUGD jau ļoti ilgu laiku?
Algas palēnām tiek celtas, ir pieņemts plāns, ka tuvāko gadu laikā tās pieaug par 10% ik gadu, bet tas īsti neko nedod, ņemot vērā, ka mums ir inflācija un visi apkures rēķini.
Ja nekas akūti netiks darīts ar iekšlietu struktūru darbinieku trūkumu, tad kāda, jūsuprāt, būs nākotne šajā postenī?
Šobrīd nav nekādas vīzijas, bet pagaidām strādāsim tā, ka kādu laiku esam darbībā, kaut kādu laiku atpūtīsimies, bet, kā būs tālāk, nemācēšu atbildēt.
Tad ir neziņa?
Nezinu, it kā saka, ka posteņus pavisam nelikvidēs, bet visādi dzīvē var gadīties, jo, ja nebūs vispār šeit cilvēku, kam strādāt, tad arī nebūs variantu.
Tāpēc es vaicāju, jo minējāt, ka jau šobrīd ir vairāk nekā 30% liels darbinieku trūkums šajā postenī, kas nozīmē, ka esošajiem ir pārslodze, tad cik ilgi darbinieki varēs ciesties?
Nav jau tā, ka kāds gribētu iet prom no glābēja darba, jo cilvēkiem patīk šis darbs. Visgrūtākais ir atnākt uz šejieni, bet tad, kad cilvēks iestrādājas, tad kolēģi ir kā otra ģimene.
Tu nāc uz darbu ar prieku, jo tā apziņa, ka kādam vari palīdzēt, tas nav atsverams naudā.
Tev nevajag otram stāstīt, ko tu labu esi izdarījis, jo tu pats to zini, un atliek vienam cilvēkam palīdzēt, lai diena būtu izdevusies neatkarīgi no tā, kāds tas izsaukums ir.
Taču situācija var mainīties un cilvēki var domāt par pārcelšanos uz ārzemēm, īpaši jaunie, – ja radīsies kādas jaunas iespējas, tad diez vai mēs varēsim noturēt. Protams, ir cerība, ka jaunā valdība izdarīs iepriekš solīto, ka tie 2,5% no iekšzemes kopprodukta tiks atvēlēti algām. Tad arī tā sistēma varbūt sāktu mainīties un mēs arī sabiedrībai varētu atrādīt, ka strādāt par ugunsdzēsēju ir arī prestiži.
KONTEKSTS:
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) darbinieku trūkuma dēļ plāno īslaicīgi un periodiski uz laiku apturēt 18 mazāk noslogoto posteņu darbību. Posteņu darbību neapturēs vienlaicīgi, bet katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu.
Šie posteņi Kurzemē ir Rojas, Sabiles, Piltenes un Alsungas, Pierīgā – Bulduru un Baldones, Zemgalē – Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes un Auces, Vidzemē – Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas un Strenču, Latgalē – Zilupes un Tilžas postenis.
Virknē apdzīvoto vietu pauž bažas par ugunsdrošību, apturot daļu VUGD posteņu darbu.
