"Protams, grandioza sajūta. Es nebiju gaidījusi, es nebiju gatava, ka tas būs tik iespaidīgi," tā par RSU aulā nupat kā uzstādītajām lielākajām digitālajām ērģelēm Baltijā stāsta aulas vadītāja Astra Puriņa.
2009. gadā noslēdzās universitātes aulas rekonstrukcija, tomēr viens darbs toreiz vēl netika pabeigts. Proti, projekts paredzēja zālē izvietot ērģeles. Pirms aptuveni nedēļas ilgi izsapņotais sapnis beidzot realizējies.
"Šorīt pāris minūtes apsēdos, apskatījos, un tās uzreiz mani paņēma.
Es esmu ļoti uzmanīga ar digitālajām ērģelēm, jo esmu dzīvu, īstu ērģeļu stabuļu piekritēja, bet šīs ērģeles mani tiešām pārsteidza.
Meistari, kas tās ir uzstādījuši, ir panākuši ļoti ērģelisku skaņu, un spēlējot ir sajūta kā pie dzīvām ērģelēm," ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja stāsta, ka viņai kā ērģelniecei nav lielas atšķirības - spēlēt digitālās vai parastās ērģeles.
"Visām ir pedālis, visām ir manuāļi jeb klaviatūras, atšķiras skaņas veidošanas principi. Īstās ērģeles ar īstajām stabulēm atrodas katedrālēs, baznīcās, kur akustika ir milzīga, un tur ir citi skaņas veidošanas paņēmieni, bet digitālajām ērģelēm akustika ir sausāka, telpa ir mazāka, līdz ar to skaņas veidošana ir nedaudz savādāka," sacīja Jaunzeme-Portnaja.
Universitātē esošās digitālās ērģeles sniedz iespēju atskaņot četrus dažādus ērģeļu skanējuma stilus, sākot ar baroka ēru un beidzot ar simfoniskajiem skaņdarbiem.
Digitālo ērģeļu audio sistēma ir izvietota abās zāles pusēs - katrā pusē atrodas 24 skaļruņi, turklāt stabules nav tikai dekoratīvs elements.
Ērģeļu iegāde un uzstādīšana izmaksājusi aptuveni 83 000 eiro.
"Mēs aicinājām mūsu darbiniekus, absolventus, kas strādā uzņēmumos un citur, atbalstīt šo projektu un ziedot ērģeļu uzstādīšanai. Vairāki desmiti mūsu darbinieku, profesoru, absolventu un uzņēmumu atbalstīja šo projektu un naudu ziedoja," teica RSU pārstāvis Edijs Šauers.
Oficiālais ērģeļu atklāšanas koncerts notiks 6. martā. Tajā uzstāsies ērģelniece Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
