Šmits, kurš veselības ministra uzticību esot zaudējis gan saistībā ar finanšu plūsmu, gan apturēto jaunā korpusa celtniecību, pirmdien iesniedza atlūgumu.
Jaunās Stradiņa topošās slimnīcas A korpusa sienas gaida 1.aprīli un būvniecības ekspertu gala slēdzienu – tās varēs labot vai būs jānojauc.
Savukārt par slimnīcas darbību Veselības ministrija atzinumu saņēma pirmdien, un slimnīcas valdes priekšsēdētājs veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) uzticību ir zaudējis. Tas nav pārsteigums slimnīcas vadošajiem ķirurgiem, kardiologiem un citiem speciālistiem. Pašreizējā situācijā, kad slimnīcas vadītājs principā ar ķiveri atrodas būvlaukumā, nevis rūpējas par ārstniecību, iznākums ir likumsakarīgs.
„Vadīt slimnīcu, ja neesi patriots, ir grūti,” saka Klīnisko pētījumu daļas vadītājs Dainis Krieviņš.
„Mums ir nomainījušās četras valdes, un ir skaidrs, ka vainīga sistēma – vajag likumu par klīniskajām universitātes slimnīcām,” uzskata Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.
„Tas ir ļoti sāpīgi ārstiem – jo jaunais korpuss ir cerību stars, ja algas nav lielas, vismaz ir cerība uz modernām telpām,” piebilst Krieviņš.
„Tas, kas būtu jāizdara, [slimnīcas vadībai] jāatņem atbildība par uzcelšanu, un jāatdod tā citiem. Un vēl – ir jāuzceļ visa slimnīca kopumā, nevis viena atrauta daļa,” pārliecināts Ērglis.
Par topošā kompleksa nodošanu „Valsts nekustamo īpašumu” jurisdikcijā iestājas arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents.
Izrādās, tieši to partijas “Vienotība” biedrs, nu jau atlaistais slimnīcas valdes priekšsēdētājs esot lūdzis premjerei Laimdotai Straujumai - lai iesaistās un palīdz uzcelt jauno slimnīcu.
Šmits gan nedomā, ka neuzticība viņam būtu politiskā spēle. „Kaut kādi elementi tur ir, bet es pārāk sen pazīstu Belēviča kungu, lai tā domātu,” norāda Šmits.
Tieši Šmits ir atbildīgs par visu finanšu plūsmu slimnīcā. Un laikus nepabeigtā celtniecība nozīmēs vismaz 10 miljonus lielas papildu izmaksas.
Nepārskatāma finanšu plūsma, par kuru „Stradiņos” atbildot 71 cilvēks, ir otrs pārmetums Šmitam. Neatkarīgu revidentu ziņojumā pausts, ka pastāv šaubas par sabiedrības spēju turpināt savu darbību. Ministrs gan sola, ka slimnīca darbu nepārtrauks.
Jau vēstīts, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits ir zaudējis veselības ministra uzticību un līdz ar to - arī savu amatu. Viņš iesniedzis atlūgumu.
Belēvičs pirmdien no rīta paziņoja, ka Šmits zaudējis viņa uzticību. Skaidrojot šos izteikumus, Belēvičs pauda, ka slimnīcai var iestādies „x stunda”, jo jaunā korpusa pirmā kārta var netikt pabeigta noteiktajos termiņos. Līdz ar to valstij var nākties atmaksāt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Ar šo jautājumu ministrs sola doties uz valdību.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa iepriekš apgalvoja, ka Stradiņa slimnīcai ir maksātnespējas pazīmes. Šmits gan noraidīja šādu informāciju, paužot, ka slimnīca spēj segt visas saistības.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) pauda, ka neatbalsta slimnīcas vadītāja atlaišanu, jo, viņasprāt, nav profesionāli tas, ka no rīta tiek iesniegts pārskats, bet pēc dažām stundām jau paziņo par atlaišanu.
Straujuma atzina, ka Šmits ir "Vienotības" biedrs, tomēr uzsvēra, ka grib no tā norobežoties, jo viņas reakcija būtu tāda pati neatkarīgi no partejiskās piederības.
Jaunā korpusa būvniecībai Stradiņa slimnīca 2007.gadā saņēma valsts galvotu kredītu 66 miljonu eiro apmērā. Gandrīz septiņi miljoni jau ir atmaksāti, liecina Valsts kases oficiālais pārskats par valsts galvojumiem. Jaunā korpusa būvniecība bija uzticēta pilnsabiedrībai ”SBRE”, kas ir arī Rīgas pils būvdarbu veicējs.
Rīgas pilsētas būvvalde februārī apturējusi Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas celtniecības darbi uz laiku bija pārtraukti arī pagājuša gada novembrī, jo objektā nebija nodrošināts atbildīgais būvdarbu vadītājs.
Jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 74,8 miljoni eiro, no kura 24,07 miljoni eiro ir piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Būvniecībai slimnīca izmanto arī valsts galvoto aizdevumu, un, sākot no 2012.gada, kredīta atmaksai no slimnīcas budžeta tiek izlietoti aptuveni 3,2 miljoni eiro gadā.
