Līdz 2017. gadam noslēgto senioru laulību skaits pieauga lēni. Taču kopš 2018. gada, kad Saeima pieņēma likuma grozījumus, pēc kuriem seniori var mantot pusi no savu mirušo laulāto pensijām, notika īsts sprādziens. Jau 2019. gadā tika reģistrētas 857 senioru laulības. Sākoties Covid-19 pandēmijai – krita kopējais noslēgto laulību skaits. Arī starp vecāka gada gājuma cilvēkiem, sasniedzot 556 laulības 2020. gadā.
Pabalstu jeb tā saukto atraitņu pensiju izmaksā viena gada garumā kopš laulātā seniora miršanas dienas. Atraitņu pensiju sāka izmaksāt 2019. gadā. Tā gada janvārī pabalstu saņēma nepilns simts iedzīvotāju un vidējā “atraitņu pensija” bija 174 eiro mēnesī. Bet jau šogad augustā atraitņu pensiju saņēmēju skaits pietuvojās 7 tūkstošiem. Savukārt vidējā pabalsta summa pārsniedza 200 eiro mēnesī.
Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula piebilst: "Tomēr sievietei tā pensija ir mazāka nekā vīrietim. Protams, tā ir iespēja nodrošināt vismaz kādu laiku tam otram kaut kādus papildu ienākumus, saglabāt kaut kādu to savu dzīves līmeni. Tas noteikti bija aspekts, kas mudināja cilvēkus noslēgt šo laulību senioru vecumā."
Turklāt uz atraitņu pensiju var pretendēt arī invaliditātes un citu pensiju veidu saņēmēji. Parasti aizgājušo radiniekus par to informē, nokārtojot apbedīšanas pabalstu.
VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā skaidro: "Ir jābūt reģistrētai laulībai un pakalpojuma saņēmējiem – abiem diviem laulātajiem – ir jābūt vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, izdienas vai speciālās pensijas saņēmējam. Ja šie nosacījumi izpildās, tad grūtībām nevajadzētu būt, lai šo pakalpojumu saņemtu."
Pavisam 2020. gadā laulību reģistrēja 508 vīrieši un 363 sievietes vecumā virs 65 gadiem. Kā norāda Centrālajā statistikas pārvaldē, tas nozīme, ka vecāka gada gājuma vīrieši biežāk precas ar gados jaunākām sievietēm, bet vecāka gada gājuma sievietes dzīvi vairāk saista ar sava vecuma vīriešiem.
