Straujuma atkāpjas no premjeres amata

Straujuma par savu demisiju paziņoja pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

"Ir pagājis noteikts laika posms. Valdība ir pieņēmusi divus budžetus, valdība ir veiksmīgi pavadījusi (ES) prezidentūru, par ko joprojām mēs saņemam uzslavas. Valsts atrodas labā stāvoklī: 3.ceturksnī pret iepriekšējo gadu ir 3,3% IKP pieaugums; ir palielinājušās algas; notiek eksports pozitīvs, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem, kur ir negatīvi rādītāji," teica Straujuma.

Pēc viņas teiktā,investīcijas Latvijā pieaugušas 6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. "Tātad valsts atrodas labā stāvoklī. Pēc šī perioda es uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums, jauna enerģija, kas varētu uz padarīto darbu pamata turpināt tālāk iesāktos darbus," pēc demisijas paziņoja Straujuma.

Viņa izteica pateicību visiem ministriem, kas "strādājuši kā laba komanda", arī abiem Valsts prezidentiem - Andrim Bērziņam un tagadējam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kā arī koalīcijas partneriem. Straujuma norādīja arī, ka pēc jaunas valdības noformēšanas atgriezīsies Saeimā.

Vairāki "Vienotības" līderi pirmdienas rītā apstiprināja, ka svētdienas vakarā saņēmuši īsziņu no Straujumas, ka viņa grasās atkāpties.

Straujuma ir Latvijas premjere kopš 2014.gada 22.janvāra. Iepriekš viņa bija zemkopības ministre, bet vēl pirms tam ilgus gadus strādāja ierēdniecībā - tostarp bija valsts sekretāre Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Zemkopības ministrijā.

Straujumas valdībā strādāja triju partiju pārstāvji - "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, kā arī Nacionālās apvienības. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir bezpartejiska ministre.

Jau ziņots, ka pēdējās nedēļās daudzkārt ir runāts par to, ka līdz ar valsts budžeta pieņemšanu, kuru Saeima akceptēja pirmdienas, 30. novembra, vakarā, varētu demisionēt Straujumas valdība.

Pati valdības vadītāja gan no šī temata apspriešanas vairījās, vēl pirms nedēļas sakot, ka visām valdībām reiz pienākot gals. Pāris dienas vēlāk Straujuma Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica, ka no valsts drošības iestādēm saņēmusi informāciju, ka pret viņu pēdējās divās nedēļās organizēta "milzīga kampaņa".

Vēstīts arī, ka bez satricinājumiem sestdien, 5.decembrī, savu ikgadējo kongresu aizvadīja ilggadējā varas partija „Vienotība”. Iekšējā opozicionāra slavu iemantojušais Juris Vidiņš debatēs pat izteicās, ka kongress savas gaisotnes dēļ atgādina Komunistiskās partijas kongresus.

„Mēs varam sākt ar baltu lapu - gan sabiedŗība, gan parlaments. Pēdējo trīs, četrus mēnešus, tas bija nevis darbs, bet laika vilkšana. Ceru, ka stagnācija beigusies,” tā LTV speciālizlaidumā sacīja opozīcijā esošās partijas „Saskaņa” deputāts Andrejs Klementjevs. Viņš izteica cerību, ka Valsts prezidents „sāks” ar lielāku koalīciju.

„Vienotības” Saeimas deputāts Edvards Smiltēns LTV speciālizlaidumā apstiprināja, ka Straujuma svētdienas vakarā informējusi par savu lēmumu demisionēt. „Šis lēmums man nebija negaidīts. Tas bija likumsakarīgs, jo pēdēja laikā daudz runāts par restartēšanos,” teica Smiltēns, piebilstot, ka pirmdien plkst. 17 sasaukta „Vienotības” valdes sēde, kurā runās par iespējām veidot plašāku koalīciju.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis žurnālistiem norādīja, ka partijas nedrīkst kavēties ar jauna premjera izvēli, jo to prasa kaut vai ārpolitiskā situācija. "Mums ir nepieciešama valdība, kas strādā," teica Vējonis.

Prezidents žurnālistiem atzina, ka viņš plāno tuvākajā laikā sākt sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām, lai uzklausītu viņu redzējumu par iespējamo koalīcijas modeli un premjera amata kandidātiem.

"Vienotības" Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā atzina, ka par Straujumas demisiju uzzinājis svētdienas, 6.decembra, vakarā, kad Straujuma par savu lēmumu informējusi partijas valdes locekļus. Viņš gan pauda viedokli, ka jaunā koalīcija ļoti būtiski no vecās neatšķirsies.

Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzina, ka viņam Straujumas atkāpšanās nav īpašs pārsteigums, bet tas, kāpēc tas notika tieši pirmdien, 7.decembrī, viņš nezināja teikt.

"Bija daudz citas dienas piemērotākās šim solim. Diezgan neveiksmīga diena, jo maz laika līdz gada beigām, un es zinu, ka valdības veidošanas process prasa vismaz mēnesi," sacīja Brigmanis.

Viņš norādīja, ka valdības veidošana var ievilkties, jo jāvienojas par darāmajiem darbiem, Ministru kabineta sastāvu. "Straujuma līdz gada beigām neko nevarēs izdarīt, būs vien jāvada šis kabinets kādu nenoteiktu laiku," prognozēja Brigmanis.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), kuru Straujuma iepriekš minējusi kā savu iespējamo pēcteci premjera amatā, Latvijas Radio norādīja, ka tas ir “Vienotības” jautājums, par kuru vēl nebija lemts, “tāpēc tas būs tuvāko dienu darba kārtībā”. 

Latvijas Radio novēroja, ka uz Ministru kabineta komitejas sēdi valdības namā pirmdienas rītā Straujuma atnāca kopā ar Kozlovski. Tomēr Kozlovskis norādīja, ka saruna bija ļoti īsa un premjeres demisiju viņi nav paguvuši pārrunāt. 

Kozlovskis uzsvēra , ka “Vienotībai” jāspēj izvirzīt savs kandidāts  “un, es domāju, ka “Vienotība” tiks galā ar to”.

Kozlovskis vairākkārt uzsvēra, ka atturas komentēt pieņēmumus par viņu kā nākamo premjeru, pirms "Vienotībā" nav par to runāts. Viņš arī norādīja, ka vēl nav zināms, vai premjeru virzīs “Vienotība”,  vai cits spēks.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā atzina, ka "Vienotība" varētu turpināt vadīt valdību.
 
Jautāts, vai ZZS varētu atbalstīt „Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas kandidatūru Ministru prezidentes amatam, Līdaka noteica, ka "zaļzemnieki" atbalstīs to kandidātu, kas spēs savākt iespējami lielāku atbalstu.

Līdaka gan norādīja, ka "Vienotībai" ir "jāsakārto attiecības ar Nacionālo apvienību", ar ko tai bijušas saasinātākas attiecības nekā ar ZZS.

Jautājums par plašāku koalīciju ir diskutējams, atzina Līdaka. "Jo plašāka koalīcija, jo viegāk strādāt valdībai. Taču jautājums, vai tam piekritīs Nacionālā apvienība".

Partijas "Vienotība" ģenerālsekretārs Artis Kampars  LTV7  atzina, ka partija zināja par Straujumas plāniem "restartēt valdību";, bet nebija zināms, kad un kā tieši tas notiks, jo ir daudz aktuālo jautājumu, premjerei ir arī sava dienaskārtība.

Kampars arī pauda, ka jebkura izdevība darīt savu darbu vēl labāk nāks par labu tautai un valstij. Par nākamo iespējamo premjera amata kandidātu "Vienotības" valde sāks diskusijas jau pirmdienas vakarā.

Arī Nacionālās apvienības viens no līderiem Raivis Dzintars Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā atzina, ka "Vienotība" varētu veidot nākamo koalīciju. Taču premjera amata kandidātam, pēc Dzintara sacītā, vajadzētu būt ar atbalstu sabiedrībā.

Bijušais politiķis, Straujumas pirmās valdības ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis LTV7 sacīja - premjeres atkāpšanās neliecina par pēkšņu krīzi "Vienotībā".

Viņaprāt zināma krīze turpinās ilgu laiku, jo vēlēšanās uzvarējušo un koalīciju veidojošo partiju līderi neuzņemas atbildību par valdības darbu un nekļūst par premjeriem.

Dombrovskis uzsvēra, ka uzvarējušo partiju līderiem ir jākļūst par premjeriem, tāds ir politikas likums, kas Latvijā jau ilgus gadus bija pārkāpts.

Pateicību par valdības vadīšanu Straujumai mikroblogu vietnē "twitter" izteicis viņas priekštecis Ministru prezidenta amatā, "Vienotības" biedrs un Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Fotogalerija: Laimdota Straujuma paziņo par atkāpšanos no premjeres amata

Politologs Ivars Ījabs Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā atzina, ka viņam ziņa par Straujumas demisiju nebija pārsteigums, jo "tas, ka mēs ejam uz jaunu valdību" jau kļuva skaidrs "Vienotibas" kongresā sestdien, 5.decembrī, lai gan tas tieši neizskanēja.

Turpmāk var gaidīt visai intensīvas konsultācijas pie Valsts prezidenta, jo "nav tāda viena nepārprotama kandidāta uz valdības vadītāja amatu"."Cik ilgu laiku tas var paņemt? To ir grūti pateikt. Visticamāk, Jauno gadu sagaidīsim bez vēl apstiprināta  [jauna] Ministru kabineta," teica Ījabs.

«Straujuma tā arī nekļuva par «Vienotības» līderu komandas dalībnieci,» tā par nu jau aizejošo premjeri Laimdotu Straujumu saka Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja profesore Ilga Kreituse.

Pēc viņas teiktā, Straujuma nepamatoti iedomājusies, ka var būt bezpartejiska valdības vadītāja, taču parlamentārā valstī tas neesot iespējams. Runājot par nākamās valdības sastāvu un politiķu izteikumiem, ka darbs jāsāk pie baltas lapas, Kreituse vērtē – tādas idejas autors ir Aivars Lembergs. Viņš esot iecerējis ministru nomaiņu, tajā skaitā Ekonomikas ministriju nevadīšot vairs Dana Reizniece-Ozola, uzskata Kreituse.

"Tas ir kā [premjeram Valdim] Dombrovskim. Viņš iegāja pie prezidenta un iznāca ārā ar trīcošu lūpu un paziņoja, ka vairs nebūs premjers. Man tas ir daļējs pārsteigums. Tam, ka tam bija jānotiek bija skaidrs pēc visām šīm peripetijām ar satiksmes ministru, ar savdabīgu premjeres uzvedību - tam [demisijai] bija jānotiek. Bet tas, ka tas notika šādā savdabīgā veidā, nozīmē, ka frakcija viņu piespieda," sacīja Kreituse.

Viņa lēš, ka pati Straujuma negribēja demisionēt, un "Vienotības" iekšējās cīņās viņa ir zaudējusi.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Latvijas Radio neizslēdza iespēju, ka līdzšinējās nesaskaņas bēgļu un citos jautājumos varētu būt iemesls, lai Nacionālo apvienību atstātu ārpus koalīciju.
 
"Arī šīs trīs partijas [NA, "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība], mūsuprāt, varētu veidot kā kodolu nākamajai valdībai. Protams, personīgi man ir radušies jautājumi, droši vien ne tikai man, vai atsevišķi rīcības elementi, kas ir bijuši vērsti pret Nacionālo apvienību, es domāju gan emigrācijas un bēgļu jautājumā, gan attiecībā uz stingro jautājumu „airBaltic” jautājumā, kas bija viens no pēdējiem aktuāliem jautājumiem, kur mums sākotnēji krasi atšķīrās domas, vai tie nav tie iemesli šobrīd, kas vēlāk tiks izmantoti, lai Nacionālo apvienību atstātu ārpus valdības," sprieda Bērziņš.
 
Viņš uzsvēra, ka „Nacionālā apvienības prioritāte nav posteņi, bet mūsu prioritāte ir konkrētie darbi”. „Neslēpšu, noteikti mūsu prioritāte ir kultūras joma. Domāju, arī VARAM [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija] ir mūsu prioritāšu sarakstā,” atzina Bērziņš.
 

Lai uzklausītu Latvijas iedzīvotāju viedokli par Straujumas valdības atkāpšanos, Latvijas Televīzija speciālizlaidumā veica iedzīvotāju aptauju Rīgas ielās. No aptaujas izriet, ka iedzīvotāji nav īpaši pārsteigti par šādu soli.

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests vēsta, ka pagaidām koalīcijas partneriem pieņemākais kandidāts premjera amatam ir pašreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Demisionējusī Ministru prezidente Straujuma preses konferencē paziņoja, ka viņas lēmums atkāpties no premjeres amata ir bijis pārdomāts lēmums. Taču, lai valsts varētu virzīties uz priekšu, valdības darbs ir "jārestartē" - ir  jānāk jauniem cilvēkiem ar jaunām idejām.

Straujuma kā savu pēcteci Ministru prezidenta amatā redz Rihardu Kozlovski. Viņš līdzšinējā darbā iekšlietu ministra amatā ir pierādījis, ka ir cilvēks, kurš grūtos brīžos spēj uzņemties atbildību, žurnālistiem norādīja demisionējusī premjere.

Pēc Straujumas teiktā, piemērots premjera amatam būtu arī Edgars Rinkēvičs, taču viņam ir svarīgs darbs ārlietās, un diezvai viņš uzņemtos Ministru prezidenta amatu.

"Es jums nosaucu cilvēku, kuru es ļoti labprāt redzētu kā Ministru prezidentu. (..) Es esmu redzējusi, kā viņš darbojas," teica Straujuma, norādot, ka viņa Kozlovska kandidatūru arī atbalstīs "Vienotības" valdes sēdē pirmdienas, 7.decembra, vakarā.

Straujuma, taujāta, kādi vēl cilvēki no pašreizējā Ministru kabineta varētu būt nākamajā valdībā, demisionējusī premjere, paužot savu personīgo viedokli, norādīja, "liela daļa ministru varētu turpināt darbu".

Pēc Straujumas domām, par spīti līdzšinējām domstarpībām, piemēram, bēgļu uzņemšanas jautājumā, esošā koalīcija var turpināt darbu, iespējams, to papildot ar Latvijas Reģionu apvienību.

Straujuma preses konferencē arī norādīja, ka viņai ir žēl, ka pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē "sākās tādas intrigas", īpaši pēdējās divās nedēļās, kad bija vērojama milzīga kampaņa.

"Man ārkārtīgi žēl, ka uzreiz pēc prezidentūras sākās zināmas intrigas, ko jūs varbūt manījāt pat vairāk nekā es un īsti man joprojām nav skaidrs, kāpēc tas bija vajadzīgs. Kāpēc bija vajadzīgas šīs divas pēdējās nedēļas tāda masveida uzbrukumi valdībai, to es nesapratu," teica Straujuma.

"Man ir dažādas baumas, kāpēc tas ir vajadzīgs. Bet tās ir tikai baumas," izvairīgi teica demisionējusī premjere. Uz jautājumu, vai notiekošajā vainojama "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, Straujuma noteica: "Es teiktu, ka nē".
 

Straujuma preses konferencē norādīja arī – ja 2016.gada budžetā svarīgākās prioritātes bija iekšēja un ārējā drošība, tad 2017.gada budžeta izstrādē prioritātēm būtu jābūt efektīvai un ilgtspējīgai nodokļu politikai. Par budžetu atbildīgā Finanšu ministrija jau ir sākusi darbu pie tā.

Tāpat, pēc Straujumas sacītā, 2017.gada budžeta izstrādē būtu jāsakārto augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas jautājums. Savukārt jautājumu par pedagogu atalgojuma sistēmas izmaiņām plānots atrisināt vēl šīs valdības laikā. "Labā ziņa ir tā, ka nauda skolotāju algām ir budžetā," teica Straujuma.

Savukārt trešajai prioritātei 2017.gada valsts budžeta izstrādē jābūt veselības nozarei, uzskata Straujuma.

Žurnālistu viedokļi par "Vienotības" politiķiem Solvitu Āboltiņu un Rihardu Kozlovski kā nākamajiem premjeriem bija atturīgs vai noraidošs.

Diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pirmdienas pēcpusdienā žurnālisti sacīja, ka Kozlovskis ir pārāk mierīgs ministra un vēl jo vairāk premjera amatam. Turklāt, kā norādīja žurnālists Māris Zanders, Kozlovska rīcība un, viņaprāt, neveiksmes, Austrumu robežas izbūvē liek skeptiski vērtēt viņu kā premjeru.

Kozlovska izredzes kļūt par valdības vadītāju gan arī bojā fakts, ka viņu virza Straujuma, kas nav "Vienotības" elitē. Tāpat žurnālisti vienbalsīgi noraidīja iespēju, ka Kozlovskis varētu piešķilt valdībai jaunu enerģijas dzirksti un "restartēt" to.

Jau daļēji cits skatījums bija uz Āboltiņu kā potenciālo premjeri. "Āboltiņa "restartētu" visu to bardaku, kas te notiek," sacīja žurnāliste Baiba Strautmane. Savukārt Romāns Meļņiks piebilda, ka Āboltiņai šobrīd īsti vairs nav ko zaudēt. Turklāt gan viņš, gan citi žurnālisti norādīja uz sarežģījumiem pašā Āboltiņas karjerā, un faktu, ka Āboltiņa ir partijas līdere, kurai būtu tiesības vadīt valdību.

Vairums žurnālisti prognozēja, ka koalīcija paliks pašreizējā sastāvā un tikai Strautmane paredzēja, ka tai varētu pievienoties ceturtais dalībnieks - Latvijas Reģionu apvienība.

Partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa pirmdien žurnālistiem norādīja, ka "Vienotība" ir gatava turpināt vadīt arī nākamo valdību, taču pagaidām tā vēl nenosauc savu nākamo premjera amata kandidātu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai "Vienotība" premjera amatam varētu izvirzīt Kozlovska kandidatūru, kuru kā savu pēcteci minēja no premjera amata aizejošā Straujuma, "Vienotības" līdere noteica: "Mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus."

Āboltiņa sacīja arī, ka, viņasprāt, labāka koalīcija būtu, ja līdz ar esošajām trim partijām – "Vienotību", Nacionālo apvienību un Zaļo un Zemnieku savienību - tai pievienotos vēl kāda, neizslēdzot, ka tā varētu būt Latvijas Reģionu apvienība.

"Vienotības" līdere informēja arī, ka pirmdienas, 7.decembra, vakarā plkst. 17 partijas valde lems gan par iespējamo koalīcijas sastāvu, gan par premjera amata kandidātu.

Bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš sarunā ar BNS Straujumas atkāpšanos no valdības vadītājas amata dēvēja kā loģisku un saprotamu.

Eksprezidents atzina, ja pašreizējā koalīcijā "ir daudz zemūdens akmeņu", un tādējādi Straujumas atkāpšanās nav nekāds pārsteigums.

Uz jautājumu, vai Straujumai ir izdevies paveikt savu darbu, viņš atbildēja: "Viņa centās, cik vien bija viņas spēkos."

Bērziņš atteicās paust savu vērtējumu par to, kādam vajadzētu būt nākamajam koalīcijas sastāvam.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Straujumas valdības darbā pozitīvi vērtē konstruktīvo sadarbību ar nozaru ministrijām, risinot tautsaimniecībai būtiskus jautājumus. Kā negatīvu aspektu darba devēji min valdības darbu budžeta veidošanas procesā, kas būtiski atsaucās uz kopējo nodokļu politiku.

LDDK aicina jauno valdību turpināt darbu, balstoties uz jau izvirzītajiem mērķiem, kas noteikti Nacionālās attīstības plānā un Nodokļu politikas stratēģijā, kas ir saistoša līdz 2017.gadam.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Neatkarīgi no nākamās valdības sastāva – ir jāturpina darbs pie nodokļu sistēmas audita. Jau pagājušajā nedēļā tika uzsākta diskusija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) budžeta un nodokļu apakšpadomē par 2017. gada budžeta izstrādes principiem un nodokļu politikas ietvaru. Sagaidām, ka jaunā valdība turpinās apakšpadomes uzsākto darbu.”

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pirmdien paziņojis, ka ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Latgales biedri konferencē esot norādījuši, ka nevar atbalstīt "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas kandidatūru Ministru prezidenta amatam. Brigmanis gan piebildis, ka tas nav visas LZS un ZZS kā partiju apvienības viedoklis.

Valsts prezidentes Raimonds Vējonis jau šonedēļ – ceturtdien un piektdien, 10. un 11.decembrī – pārrunās ar partijām nākamās valdības veidošanu, portālu Lsm.lv informēja prezidenta kancelejā. 

Paziņojumā medijiem Vējonis norāda, ka nedrīkst vilcināties ar diskusijām par jaunas valdības izveidi, un aicina visas Saeimā pārstāvētās partijas rīkoties pārdomāti un izlēmīgi, piedāvājot savu nākamās koalīcijas iespējamo modeli. 

Ceturtdien plkst.12. prezidents tiksies ar partijas „Saskaņa”, tad „Vienotība” un vēlāk Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvjiem. Savukārt piektdien pllkst.9 uz sarunām prezidents aicina Nacionālās apvienību, tad Latvijas Reģionu apvienību un partiju „No sirds Latvijai".

Partijas "Vienotība" ģenerālsekretārs Artis Kampars Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena”  pastāstīja, ka partijas valde arī uzklausīs premjeri, lai dzirdētu argumentus, kāpēc viņa nolēmusi atkāpties. “Mēs gribam tiešā veidā runāt ar mūsu partijas biedri,” sacīja Kampars, izvairoties atbildēt, vai valdē partija vēlas dzirdēt īstus, publiskajā telpā neizskanējušos argumentus.

Pirmdien valdē plānots runāt par “Vienotības” prioritātēm, veselības aprūpes sistēmas, izglītības sistēmas un drošības jautājumu sakārtošanu,  un to, kā uzlabot valdības darbu, sacīja Kampars.

“Vienotība” izvirzīs savu premjeru, varbūt ne pirmdien, bet noteikti partija ir gatava to darīt, bet esot jārunā arī par to, ka jāstrādā savādāk, piemēram, veselības aprūpes jomā, novadu reformas jautājumā, klāstīja Kampars.

Jautāts par koalīcijas paplašināšanos, Kampars uzsvēra, ka ir svarīgi tas, kas spēj īstenot reformas,  koalīcijas paplašināšanās ir tikai instruments, bet tas nav izslēgts.

Šajā ģeopolitiskajā situācijā gan “Saskaņa” neesot tas partneris, par kuru varētu runāt, sacīja Kampars. 

Opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” savukārt uzsvēra, ka koalīcijas paplašināšanās iespējas būs atkarīgas no premjera amata kandidāta.

Vispirms jāvienojas, ko nākamajos trijos gados valdība spēj izdarīt, kas būs premjera amata kandidāts un kā viņš spēs izveidot valdību.  

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena”  atzina, ka “divu domu nav – valdības vadītājs pirmkārt jāvirza   “Vienotībai” , kas ir lielākā frakcija, ja neskaita “Saskaņu”.

Iespējamais premjera amata kandidāts, pašreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovsis ir “vērsts uz kompromisu un risinājuma meklējumiem”, vērtēja Bērziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka nākamam premjeram jābūt politiķim, kas bauda sabiedrības uzticību, kas būs būtisks NA nosacījums nākamajam premjeram. Jautāts, vai “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa bauda sabiedrības uzticību, Bērziņš uzsvēra, ka ir dažu NA deputātu viedoklis – “labi zinām, kāds ir Āboltiņai atbalsts sabiedrībā un tas varētu būt šķērslis viņai ieņemt amatu”.  

Bērziņš arī atzina, ka no politiskās stabilitātes viedokļa, ir būtiski, lai koalīcijā būtu pēc iespējas plašāk pārstāvētas vēlētāju intereses.

Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” atzina, ka  arī “mums arī ir cilvēki, kas ir cienījami” un varētu ieņemt premjera amatu, taču pēc viņa teiktā, tas, no kuras partijas būs premjers, nav tik svarīgi.

Brigmanis uzsvēra, ka būtiski, lai nākamais premjers būtu labāks par iepriekšējo. Arī koalīcijas paplašināšanās esot otršķirīgs jautājums, ZZS to nerosinās, bet būs gatava apspriest. 

Intervijā LTV politoloģe Ilga Kreituse akcentē, ka šobrīd pēdējā iespēja noturēt savu karjeru ir Āboltiņai.  "Es domāju, ka premjerministre bija ieguvusi otro elpu un domāja, ka pakļaujoties kongresa gludumam, viņai izdosies saglabāt savu situāciju. Bet, kā pierādīja prakse, ne velti Āboltiņas uzruna bija samērā kritiska, paškritiska un kritiska partijai, tas nozīmē, ka premjere nesajuta to elpu, kas nāca no partijas priekšsēdētājas runas, un neizjuta, ka viņas runai vajadzēja būt daudz savādākai, un jau tad lemt, ka viņai vajadzētu aiziet. (..) Āboltiņas kundzei tā ir iespēja, man šķiet, pēdējā iespēja, nostiprināt savas pozīcijas politikā, un kaut cik uzlabot savu imidžu kā stingrai premjerministrei, savukārt otrs jautājums – vai Vienotībā virsroku neņems tie, kas nākuši no malas, pieaicinātie citu partiju pārstāvji, lai izvirzītu savējo," sacīja Kreituse.

Valdošās partijas “Vienotība” valde pirmdien vakarā vēl neizšķiras, ko virzīt Ministru prezidenta amatam.

Politikas procesu vērotājs Filips Rajevskis LTV “Dienas Ziņās” norādīja, ka valdības krišana liecina “par mazspēju, kas turpinājās jau kādu mēnesi”.  Viņš pauda, ka var meklēt ārpus valdības un ministru loka kādu, kas kaut ko šūpo, bet nevar iešūpot valdību, ja tā ir stabila, ja valdība strādā un tai ir pozitīvs vērtējums.

Tagad retorikas līmenī parādījās apgalvojumi,  ka varētu paplašināt koalīciju, un iepriekš bija redzams, ka smagu lēmumu pieņemšanā, piemēram, par bēgļu uzņemšanu, koalīcijā nebija vienprātības un situāciju glāba opozīcija. Tāpēc  nākamajam premjeram, lai kas tas arī būtu, ir nepieciešamība palielināt balsu skaitu un manevra iespējas parlamentā.

Kozlovska izredzes kļūt par nākamo premjeru Rajevskis vērtēja skeptiski, norādot, ka viņu nosauca Straujuma, paziņodama par demisiju, un tas bija kā “atvadu sveiciens Ābotliņai”. Turklāt tagad, kad valdība kritusi, politikas smaguma centrs pārvietojas uz partiju valdēm, un šeit ir jautājums - kam ir lielāks spēks partijas iekšienē. Kozlovskim ir vāja ietekmē “Vienotības” iekšienē un valdē, norādīja Rajevskis.  

Savukārt komentējot iespējamo Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) nomaiņu, Rajevskis pauda, ka Saeimas vadības struktūru var ietekmēt nākamās koalīcijas sastāvs.

Nākamās valdības veidošana ir pašu politiķu rokās, sarunas sāks trīs līdzšinējās koalīcijas partijas. Taču netiek izslēgts, ka varētu pievienoties jauns partneris – Latvijas Reģionu apvienība. LTV apkopoja politiķu viedokļus par nākamās valdības aprisēm: 

"Vienotības" kongress sestdien, 5. decembrī, kalpoja kā apliecinājums problēmām partijas iekšienē. Politiķu savstarpēji ķīviņi un varas dalīšana šobrīd tikai mazina uzticību vēlētājos. Tādēļ, ja partija valdības maiņu neizmantos kā nopietnu restarta iespēju, turpmākajos trīs gados radīsies pietiekami daudz jaunu politisko spēku, kas nākamajās vēlēšanās pretendēs uz “Vienotības” politisko nišu, Latvijas Televīzijas raidījumā “Viedokļu telpa” sacīja žurnāla “Ir” redaktore Nellija Ločmele. 

Premjere Laimdota Straujuma savu amatu atstāj ar reitingu, kas ir viszemākais no visiem viņas vadītās valdības ministriem, liecina “Latvijas Faktu” aptauja. Sākot darbu premjeres amatā pērnā gada sākumā, Straujumas reitings bija ar pluszīmi, tātad plus 24. Bet šā gada novembrī Straujumas darbību pozitīvi vērtēja 30% aptaujāto, negatīvi 54% respondentu, un kopā  tas veido negatīvu reitingu mīnus 24,6.

Salīdzinājumam – patlaban vislabāko novērtējumu saņēmis aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un kultūras ministre Dace Melbārde, viņu reitings ir plus 25,9. Bet visnegatīvāko vērtējumu saņem valstī sāpīgāko jomu ministri – veselības un labklājības ministrs. Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, kuru premjere min par savu pēcteci, reitings ir plus 14,9.

Uz Straujumas zemajiem reitingiem norāda arī socioloģisko pētījumu kompānija SKDS direktoru Arnis Kaktiņš:

Vēl šī gada vasarā Straujuma reitings turējās ap atzīmi 0, taču rudenī tas sāka kristies. Kaktiņš norāda – visticamāk, sabiedrība nav sadzirdējusi to, ko grib sadzirdēt. Arī budžeta veidošanā bijušas problēmas, jo uzņēmēji saka, ka ir nesadzirdēti.

Viņš arī uzsver, ka darba fons, kurā ir bēgļu jautājums, nav mainījies un tas būs aktuāls arī jaunajai valdībai, tāpēc būtiski būs tas, kāda jaunā valdības vadītāja vēsts par to.

Lai gan Laimdota Straujuma (“Vienotība”) demisionējot, atzina, ka valsts atstāta labā stāvoklī, ir ļoti daudz darbu, kur nepieciešama enerģiska valdības rīcība. Jāvirza uz priekšu iestrēgušās reformas izglītības, veselības un pašvaldību jomā. Tāpat valdībai jālemj, kā veiksmīgāk virzīt uz priekšu ekonomiku, un jāsāk apgūt Eiropas Savienības fondi. Nozīmīga būs arī gāzes tirgus atvēršana.

Tomēr, lai šos darbus paveiktu, nākamajam premjeram ļoti būtisks būs atbalsts paša partijā, secina LTV raidījums "Panorāma".

Tā vietā, lai Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticētu jaunās valdības veidošanu partijas “Vienotība” pārstāvim, viņam drīzāk vajadzētu apsvērt Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespējamību, intervijā LTV raidījumā “Nakts ziņas” sacīja “Latvijas Avīzes” bijušais galvenais redaktors Voldemārs Krustiņš.

“Varbūt Valsts prezidenta kungam vajag padomāt – varbūt vajag jaunu Saeimu. Jo nevar taču domāt, ka tās simpātijas partijām ir palikušas. Visu runā par kādu spēku samēru, kurš ir nemainīgs, un neviens neprasa tautai – klausies, tauta, ko tu domā, vai nedomā, ka dažam vajadzētu pārorientēties no vadošām vietām uz drusku tālākām,” komentēja Krustiņš.