Politiķi atzīst, ka "klupšanas akmens ir VARAM", un, ja neizdosies vienoties, būs jāmeklē citi koalīcijas varianti.
Tieši partiju neizlēmība un nespēja vienoties likusi valsts prezidentam uzdot partijām vienoties par nākamās koalīcijas sastāvu nedēļas laikā.
Premjerministres amatam atkārtoti izvirzītā Laimdota Straujuma no „Vienotības” trešdien prezidentu informēja par pēdējo koalīcijas partneriem piedāvāto amatu sadalījuma modeli.
Saskaņā ar jauno modeli „Vienotībai” būtu premjeres amats, finanšu, iekšlietu, ārlietu, satiksmes un veselības ministru amati, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu pastāstīja stāstīja „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
Zaļo un Zemnieku savienībai tiktu iepriekš piedāvātie labklājības, aizsardzības, zemkopības ministru amati, kā arī izglītības un zinātnes ministra un ekonomikas ministra amati.
Nacionālajai apvienībai piedāvāti tieslietu un kultūras ministra amati, ZZS kārotais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amats, kā arī Saeimas priekšsēdētāja amats.
Ja koalīcijas partneriem būs vēlme pēc lielākā paritātes principa, „Vienotība” gatava uzticēt Veselības ministrijas uzraudzību Nacionālajai apvienībai. Savukārt, ja amatu sadales proporcija netiek mainīta, bet ZZS negrib vadīt IZM, "Vienotība" ir gatava to iemainīt pret VM.
Vienošanās par šo modeli vēl nav panākta, jo aizvien galvenais strīds ir par VARAM.
Vaicāta, vai šīs ministrijas nodošana ZZS radītu kādus riskus, Āboltiņa norādīja, ka „tie nav riski” un „Vienotība” neapstrīd ministra amatam piedāvātā Māra Kučinska (ZZS) profesionalitāti, bet nevar neņemt vērā, ka NA to ministriju vadījusi, nodzēsusi ugunsgrēkus, kuri tur bija pēc Edmunda Sprūdža (RP) vadīšanas, un ieguldījusi tajā lielu darbu.
Āboltiņa arī norādīja, ka no prezidenta teiktā noprotams – ja vecā koalīcija vienošanos nepanāks, iespējams, prezidents uzstās uz citu koalīciju.
„Ar šo tika uzdots mums līdz nākamai trešdienai vienoties par šo modeli. Pretējā gadījumā, ja šāda vienošanās netiek panākat, jārēķinās ar to, ka tas ir pierādījums – šī koalīcija nespēj attaisnotu vēlētāju doto uzticību, 61 balss ir par maz, lai izveidotu valdību. Tad prezidents teiks savu vērtējumu par to. Prezidents pietiekami nopietni lika mums saprast, ka, viņaprāt, 61 balss ir pietiekama – tas ir vēlētāju atbalsts," pauda Āboltiņa.
Vēlētāji ir šo uzticības kredītu iedevuši, un mums ir jāvar vienoties. Ja mēs tomēr nespējam vienas ministrijas dēļ vienoties, tad iespējams, šajā situācijā ir jārunā par citu koalīciju,” sacīja Āboltiņa.
NA prezidentam atkārtoti apliecinājusi uzticību Straujumai kā valdības vadītājai, un paudusi atbalstu viņas piedāvājumam par amatu sadali.
"Mēs neesam slēpuši, ka kā savu prioritāti mēs nākamajā valdībā gribētu redzēt Izglītības un zinātnes ministriju, bet mēs arī saprotam, ka ļoti svarīgi šobrīd ir vienoties par darāmajiem darbiem kopumā. Esam gatavi diskutēt arī par paplašināto modeli, par papildu atbildības sfērām, bet kopumā mūs šis modelis apmierina," sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Par iespēju vienoties ir pārliecināta ZZS.
"Es domāju, ka otrdien vienošanās tiks panākta un valdība tiks apstiprināta," sacīja Brigmanis
Tomēr ZZS Saeimas frakcijas vadītājs komentāros pēc tikšanās bija īss un preses konferenci tās vidū pameta.
Tikmēr Straujuma, vaicāta, vai viņai patiešām, kā apgalvo partijas, ir pietiekams mandāts valdības veidošanai, kas ir visai ieilgusi, atbildēja, ka viņa nedzīvo viena šajā pasaulē un viņai nav 51 balss Saeimā, bet ir partija, ir partijas valde un koalīcijas partneri, kuri jāuzklausa.
Valsts prezidents paziņojumā medijiem pēc tikšanās ar partijām atzina, ka joprojām atbalsta minēto partijas pausto gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu. Vienlaikus Valsts prezidents aicināja politiķus turpināt darbu pie valdības deklarācijas un rīcības plāna sagatavošanas, akcentējot nepieciešamību rīcības plānā ietvert konkrētus veicamos darbus, kas ir neatliekami nozīmīgi Latvijai jau tuvākajā laikā.
Partijas tagad tiksies otrdien - pēc premjerministres komandējumiem. Straujuma pauda pārliecību, ka pirmajā nedēļā pēc jaunās Saeimas sanākšanas valdība tiks apstiprināta.
Nākamtreštdien prezidents gaida no partijām skaidru atbildi, vai pretējā gadījumā nāksies meklēt citus variantus valdības koalīcijai.
Jau vēstīts, ka līdzšinējā koalīcija pēc 12.Saeimas vēlēšanām vienojusies arī turpmāk strādāt kopā pašreizējās premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā. Pirms tam Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām un pārrunāja to mērķus Saeimā. "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība ir vienojušās saglabāt pašreizējo koalīciju un turpināt darbu arī nākamajā valdībā.
Pēdējās divās nedēļās arī izskanējuši dažādi varianti, kuri cilvēki varētu ieņemt amatus valdībā. Tomēr neskaidrība līdz šim ir bijusi ap Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas tālāku vadību. Taču vissarežģītāk bijis vienoties par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību, jo uz to pretendē gan Nacionālā apvienība, gan Zaļo un Zemnieku savienība.
12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un partija „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.
