Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija trešdien vienbalsīgi nolēma lūgt ģenerālprokuroru veikt pārbaudi par Straujumas sniegtajām ziņām komisijai, jo tiesībsargājošajās iestādēs neviena šāda viņas iesnieguma neesot.
11. maijā piedaloties parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, Straujuma deputātiem sacījusi, ka izjutusi spiedienu, lai bankas “Citadele” pārdošanā investori nebūtu amerikāņi. Straujuma arī teikusi, ka par to ir informējusi tiesībsargājošās iestādes.
Izmeklēšanas komisija noskaidrojusi, ka šāda iesnieguma neesot ne Satversmes aizsarzības birojā (SAB), ne Drošības policijā; par to neesot bijis informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”). Tādēļ komisijas deputāti vienbalsīgi nolēmuši lūgt ģenerālprokuroru rosināt pārbaudi par nepatiesu ziņu sniegšanu izmeklēšanas komisijai, kas likumā pielīdzināta liecību sniegšanai.
„Liekot kopā gala ziņojumu parādījās informācija, kas sākotnēji parādījās vai neapstiprinājās – mēs bijām saņēmuši vienu, bet galā izrādījās savādāk. Kolēģi saprata, ka, iespējams, mums mēģina melot vai kaut ko mēģina noklusēt – likums aizsargā parlamentārās vēlēšanu komisijas – nevar tā aptīt ap pirkstu!,” skaidro parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (NSL). „Mēs šos materiālus nosūtīsim prokuratūrai – lai izvērtē!” piebilda Kūtris.
Savukārt attiecībā uz Straujumu Kūtris norādīja, ka sākotnēji premjere paudusi, ka spiediens ir bijis, taču pēcāk atsaukusi pašas teikto.
Premjere skaidro, ka izjutusi tikai mājienus par spiedienu, un par savām bažām mutiski informējusi drošības iestādes.
Par nepatiesu ziņu sniegšanu var draudēt īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Premjere norāda, ka notikušais ir pārpratums.
Jau vēstīts, ka Saeima izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas izvērtēs valstij piederošo „Citadeles” bankas akciju pārdošanas procesu. Novembra sākumā parakstīts līgums par 75% valstij piederošo bankas „Citadele” akciju pārdošanu starptautisku investoru grupai un "Ripplewood" par 74 miljoniem eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu. Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 miljoniem eiro.
2009.gada pavasarī ERAB kļuva par 25% nacionalizētās “Parex” bankas akciju īpašnieci. Apmaiņā pret 93 miljoniem eiro, ERAB izvirzīja savas prasības. Pirmkārt, pienākumu valstij ātri atpirkt akcijas, ja ERAB vēlēsies tās pārdot. Otrkārt, valstij jāgarantē, ka ERAB savu naudu nezaudēs plus saņems procentus. Tāpēc Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdība ar toreizējā finanšu ministra Einara Repšes parakstu sniedza ERAB galvojumu 126 miljonu eiro apmērā.
“Parex” sadalīja “labajā” un “sliktajā” bankā – attiecīgi izveidoja “Citadeli” un “Revertu”. Abās ERAB palika kā valsts partneris.
