Pašvaldību viedoklis par skolu optimizāciju un jauno atalgojuma modeli pagaidām izskanējis četrās no desmit Straujumas organizētājām darba grupas sēdēm. Izteikušās pārsvarā Latgales pašvaldības, bet priekšā sarunas ar Pierīgas un blīvāk apdzīvoto novadu pārstāvjiem. Tomēr neapmierinātība ar gaidāmo algas samazinājumu labāk atalgotajiem – apmēram 8% – skolotāju jau tagad likusi meklēt risinājumus.
"Vienmēr kāds ir zaudētājs, bet mums jāskatās, lai nebūtu grupas, kas parādās. Šobrīd parādās, piemēram, labie skolotāji, tad ir jāskatās, piemēram, acīmredzot jāatjauno 10% ģimnāzijām – kas bija iepriekš šī piemaksa, lai nezaudētu šīs spēcīgās skolas," teica Straujuma.
Neiepriecinošs darba grupu sarunu rezultāts var izrādīties pirmsskolas pedagogiem, kuru algām nepieciešamais finansējums nāk no pašvaldību, nevis valsts budžeta. Pašvaldības cita pēc citas apstiprinājušas – modelī iekļauto minimālās bērnudārza audzinātāju algas palielinājumu no 420 uz 580 eiro nevar atļauties.
"Noteikti šie pirmsskolas.. (..) ir jāiet pakāpeniskāk. Mēs nevaram vienā gadā, jo katra pašvaldība sauc savu skaitli. Zinot pašvaldību budžetus, es skaidri saprotu, ka to nevarēs ieviest, uz to jāiet pakāpeniski 3-4 gadu laikā," uzskata premjere.
Sarunas ar pašvaldībām turpināsies arī ceturtdien un piektdien, bet nākamnedēļ darba grupa Straujumas vadībā mēģinās pārveidot modeli atbilstoši dzirdētajām iebildēm, ieteikumiem un budžeta iespējām.
"Katrs ierosinājums līdzīgi kā izglītības un zinātnes darbinieku ierosinājums transformējas naudas apjomā, un domāju, šī būs arī galvenā tēma mūsu noslēguma sarunās," sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) atzīst – sarunu gaitā ir panākti daži modeļa uzlabojumi, bet joprojām netiek piedāvāts finansējuma paaugstināšanas grafiks nākamajiem gadiem.
"Tāpēc arodbiedrība turpina uzsākto ceļu par streika procedūru, ir izveidojusi priekšlikumu izveidot izlīgšanas komisiju septiņu cilvēku sastāvā no katras puses, tai skaitā septiņi cilvēki no arodbiedrības, lai izveidotu domstarpību protokolu un vienotos par risinājumiem," teica LIZDA vadītājas vietnieks Edgars Grigorjevs.
Sapulci, kurā lems par skolotāju streiku, arodbiedrība plāno sasaukt pēc budžeta skatīšanas Saeimā. Tas šobrīd minēts kā brīdis, kad modeļa ieviešanai nepieciešamos līdzekļus varētu iekļaut Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžetā. Ja tas netiks izdarīts un modelim paredzētais finansējums paliks iezīmēts budžeta pozīcijā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, streiks būs, sola LIZDA.
