“Skaidru naudu nav nemaz tik viegli dabūt. Ir nepieciešams to kaut kādā veidā legalizēt, izmantojot daudz un dažādas shēmas,” skaidroja Straume.
To apliecināja arī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa: “Nekas nav mainījies – pasaulē skaidrā nauda ir visbiežāk izmantotais noziedzīgu darbību rīks. Bija ļoti interesanti – pagājušajā gadā, kad bija pirmais Covid-19 vilnis un fiziski noslēdza robežas, Latvijā strauji samazinājās skaidras naudas apjoms. Tas nozīmē, ka pāri robežām ceļo ļoti liels skaidras naudas apjoms.”
Vienlaikus viņa zināja stāstīt, ka finanšu noziegumos, arī korupcijā, pieaug virtuālās valūtas nozīme. Turklāt tā ir daudz izsekojamāka nekā skaidrā nauda. Tāpēc arī tiesībsargājošajām iestādēm vairāk jāseko līdzi darījumiem ar virtuālo valūtu, sacīja Znotiņa.
Viņa zināja stāstīt – lai gan Latvijā ar kriptovalūtas darījumiem nodarbojas maz uzņēmumu, kaimiņvalstī Igaunijā ir vairāki tūkstoši virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju, kas saņēmuši licenci. Savukārt Baltkrieviju Znotiņa dēvēja par “kriptovalūtu ražotāju fermu”.
Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns norādīja, ka finanšu noziegumos kādreiz naudu veda čemodānos, bet tagad tam ir citi ceļi – viss notiek elektroniski. Tāpēc arī godprātīgiem iedzīvotājiem, lai nevilšus nekļūtu par finanšu noziegumu līdzdalībniekiem, jābūt zinošiem.
“Cilvēks nevar attaisnoties ar to, ka – es nezināju. Ja tu nezini, kāpēc tu to dari?
Ja tu nezini, tu nedrīksti to darīt, tev ir jāiet izglītoties, lai saparastu, ko tu dari. Jo pēc tam nevar vainot citus, ka tu pats esi pie tā vainojams. Tu taču esi pilngadīga, saprātīga būtne,” uzsvēra ģenerālprokurors.
