LIZDA pirmdien plkst.14 iesniedza oficiālo streika pieteikumu Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Darba inspekcijā.
Paredzēts, ka streiks norisināsies no 19. septembra. Streiks aptvers izglītības darbiniekus, sākot no bērnudārziem līdz augstskolām. Streika laikā izglītības darbinieki savā darba vietā neatradīsies. Būs arī izglītības iestādes, kas streika laikā tiks slēgtas. LIZDA aicina nepieļaut gadījumus, kad tiek palielināta darba slodze tiem skolotājiem, kuri nestreiko.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka streikos ap 23 601 izglītības darbinieks no 815 iestādēm. Tā ir aptuveni trešdaļa no nozares darbiniekiem.
Paralēli streika plānošanai otrdien arodbiedrībai plānota tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru un premjeru Krišjāni Kariņu, kuri abi pārstāv "Jauno Vienotību". Sarunās piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis.
LIZDA vēl esot gatava samērīgiem kompromisiem.
“Mēs ļoti ceram, ka valdības pārstāvji radīs šos kompromisus, taču mums ir ļoti svarīgi, lai lēmumi par mūsu prasību izpildi tiek pieņemti šonedēļ. Ja tie netiek pieņemti šonedēļ, tad mēs uzsākam beztermiņa streiku. Un streiks būs, sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz augstākās izglītības iestādēm,” sacīja Vanaga.
Arodbiedrība aicina bērnu vecākus būt saprotošiem par radītajām neērtībām saistībā ar streiku, kura laikā izglītības darbinieki darbā neieradīsies. Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons kritizēja gan arodbiedrību, gan politiķus un uzsvēra, ka šajā situācija netiek domāts par bērna tiesībām uz izglītību.
KONTEKSTS:
Pedagogu streika izlīgšanas komisijas noslēdzošās tikšanās laikā trešdien, 6. septembrī, netika rasts kompromiss starp LIZDA un IZM. Tas nozīmē, ka skolotāju beztermiņa streiks no 19. septembra notiks.
Skolotāji ir neapmierināti ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās, kā arī vēlas iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Nozares pārstāvji vēlas saņemt cienīgu algu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasa pārtraukt gadiem ilgstošo pārslodzi. Abas pedagogu prasības – slodžu sabalansēšana un algu pakāpeniska celšana – izmaksātu provizoriski 139 miljonus eiro nākamgad, 255 miljonus 2024. gadā un vēl gadu vēlāk – 276 miljonus eiro. Tā liecina precizētie IZM veiktie aprēķini.
