Strenču pamatskolā mācības notiek latviešu valodā, taču skola īsteno arī mazākumtautību izglītības programmu. Skolas direktore Dace Gaigala atzina, ka līdz šim vecāki nereti vēlējušies, lai bērni kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu, jo tajā runā ģimenē.
"Mazākumtautību valoda ir sociāla un kultūras lieta ģimenē, un Latvijas skolās jau sen bija jāpieņem šis lēmums," sacīja Strenču pamatskolas direktore.
Viņa stāstīja, ka Strenču pamatskolā jau šobrīd pietiktu kvalificētu speciālistu, lai atteiktos no krievu valodas, tās vietā piedāvājot apgūt vācu vai franču valodu.
"Mēs jau jebkurā gadījumā būtu domājuši par nākamā gada ceturto klasi un svešvalodu, kas nav krievu valoda," klāstīja Gaigala.
Skolotāja, kura pašlaik bērniem māca angļu valodu, labprāt pasniegtu arī franču valodu. Taču pedagoģe uzsvēra – par ieguldīto darbu vēlas saņemt arī adekvātu atalgojumu.
"Šobrīd es to varētu darīt, bet es būtu priecīga, ja man būtu lielāks atalgojums, un vēl lieta, ka valoda nav vainīga, kā cilvēki veido politiku, jo mums tomēr ir liela krieviski runājošo kopiena," norādīja Strenču pamatskolas angļu valodas skolotāja Barbara Dauvarte.
Tikmēr Trikātas pamatskolā, kurā pašlaik mācās 94 bērni, krievu valodas stundas ir vien nepilna slodze skolotājai Solvitai Strautiņai, tāpēc viņa māca arī citus mācību priekšmetus. Pedagoģe atzina, ka ir gatava pārkvalificēties.
"Esmu jau pārkvalificējusies. Jā! Kas tā būtu par valodu? Droši vien, ka vācu," sprieda Trikātas pamatskolas krievu valodas skolotāja Strautiņa.
Bet Trikātas pamatskolas direktore Inguna Kondratjeva uzsvēra: ja pedagogam jāapgūst jauna valoda, būtisks jautājums, kurš par mācībām maksās.
"Ja tā būs cita svešvaloda, tas nozīmēs, ka pedagogam vajadzēs profesionāli pilnveidoties, un tad jautājums, kurš mācības apmaksās, jo līdz šim bieži skolotājs pats sedz mācību maksu," atzīmēja Kondratjeva.
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko skaidroja, ka skolām plānots dot trīs gadus, lai pedagogi pārkvalificētos, gan arī piesaistītu pavisam jaunus svešvalodu skolotājus, kuri tikai tagad uzsāk studijas.
Voroņenko norādīja, ka krievu valodas mācībspēku skaits samazināsies, bet krievu valodu aizvien varēs apgūt kā interešu izglītību.
"Notiks tas, ka daļa no šiem skolotājiem dosies interešu izglītībā, lai kāpinātu to bērnu skaitu, kas mācās šo valodu vēl papildus. Un mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums ir izglītības sektora daļa, kas nodarbojas ar privāto izglītību," atzīmēja VISC vadītāja.
Skolēni, kuri būs sākuši krievu valodas apguvi, to varēs turpināt. Izglītības un zinātnes ministrijas plāns paredz no krievu valodas kā otrās svešvalodas atteikties, sākot no 2026./27. mācību gada.
