Augstskolu gaiteņos izveidojušās garas rindas – topošie studenti gaida savu kārtu, lai apstiprinātu pieteikumus konkrētām studiju programmām. Daži par savu izvēli ir pārliecināti, citi vēl šaubās. Neziņa ir arī par darba iespējām nākotnē. Arī reflektante Meldra, atbildot uz jautājumu, kādi plāni attiecībā uz nākotni, atbild: “Nezinu”. Jau konkrētāks ir Valters. “Turpināt [strādāt] to pašu, ko esmu mācījies,” stāsta Valters.
Informācijas par to, kādas ir darba iespējas un atalgojums, studējot konkrētajā studiju programmā, potenciālajiem studentiem nav.
Šādu atgriezenisko saiti plānots veidot ar studējošo un absolventu reģistru, kurš būs pieejams 2019. gadā.
Patlaban datus par absolventu nodarbinātību un darba vietām vairākas augstskolas saņem jau pašas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un izmanto iekšējai lietošanai, tāpēc tos neatklāj.
“Mēs skatāmies, kāds ir atalgojuma līmenis un ienākumu līmenis pēc bakalaura studijām, pēc maģistra līmeņa studijām un kāds ir pēc doktora līmeņa studijām. Ir redzamas atšķirības,” saka Rīgas Stradiņa Universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis.
Līdzīgi atbild Latvijas Universitātes Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis. “Mēs uzskatām, ka daudz svarīgāk ir vērtēt to, vai cilvēks, kurš ir ieguvis augstāko izglītību, strādā atbilstoši savai izglītībai, līmenī atbilstoši savai izglītībai. Tātad viņam nevajadzētu būt melnstrādniekam, viņam vajadzētu būt cilvēkam, kas ir vai nu eksperts, vai vadītājs, vai tamlīdzīgi,” saka Saulītis.
Tā kā ne vienmēr studiju programmām, īpaši akadēmiskām, iespējams piemērot konkrētu profesiju, reģistra izveide ir sarežģīta. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver, ka 2019. gada beigās reģistrs būs gatavs un reflektanti varēs iegūt atgriezenisko saiti par 2017. gada absolventiem. “Šī informācija ir noderīga topošajiem studentiem, jo viņi varēs izdarīt informētāku izvēli attiecībā uz savu studiju programmu. Proti, cik pelna pēc tam studiju programmas absolventi un kurā nozarē viņi strādā, lai nav tikai jāpaļaujas varbūt uz reklāmu, bet ir pieejama tiešām arī objektīva informācija,” stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Diāna Laipniece.
Informācija noderēs arī ministrijai – ja būs redzams, ka liels cilvēku īpatsvars attiecīgajā specialitātē nestrādā, tas būs viens no jautājumiem, uz ko raudzīsies augstskolu akreditācijas procesā.
