Viņa skaidroja, ka pašlaik stipendijas saņem apmēram 8%-10% studējošo. Bakalaura un maģistra studijās studējošajiem stipendija ir 99,60 eiro mēnesī, bet doktorantūras studentiem – 113,83 eiro. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā ir "nepieņemami zemākais atbalsts studentiem doktorantiem".
"Un mēs rosinājām šodien primāri palielināt stipendiju doktorantiem līdz 500 eiro pirmajā posmā, bet ilgtermiņā skatoties - līdz divām mēnešalgām, kas būtu 860 eiro.
Un bakalauriem pacelt līdz 200 eiro un maģistriem – līdz 300 eiro [mēnesī]," teica apvienības pārstāve.
Palielinot stipendijas, samazinātos to studentu skaits, kam tagad finansējuma trūkuma dēļ ir jāstrādā – pašlaik Latvijā saskaņā ar pētījumiem esot nodarbināti 49% pilna laika studiju programmu studenti.
"Ja mēs vēlamies kvalitatīvu darbaspēku, izglītotus studējošos, tad ir jāveicina viņu atbalsts, lai netiktu ietekmēta studiju kvalitāte un sniegums," sacīja Širina.
Viņa norādīja, ka diskusija par iespēju palielināt stipendijas sākta pērn vasarā, kad arī idejas prezentētas iepriekšējās Saeimas deputātiem. Šodien apvienība idejas prezentēja 13. Saeimas deputātiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!") norādīja uz trim, viņaprāt, svarīgākām lietām. Pirmkārt, būtu jāuzlabo studiju un studējošā kredīta saņemšanas nosacījumi.
Arī Dūrītis uzskata, ka primāri būtu jārisina jautājums par doktorantūrā studējošo stipendiju celšanu. "Šeit varētu būt viens no risinājumiem - vai nu valsts dotētu stipendiju, vai arī stipendiju kredītu.
Proti, ja doktorants pēc doktorantūras aizstāv promocijas darbu, tad viņam faktiski šis kredīts tiek dzēsts," sprieda deputāts.
Tāpat, viņaprāt, būtu jāskatās, kā augstskolas pašlaik izlieto doktorantūras studiju programmām atvēlēto finansējumu.
Dūrītis atzina, ka arī bakalaura un maģistra stipendiju programmās studējošajiem stipendijas ir mazas, tomēr primāri būtu jārisina jautājums par stipendijas palielināšanu doktorantūrā studējošajiem.
"Tas ir daudz fiskāli sāpīgāks jautājums. (..) Pirmajā vietā noteikti ir doktorantūras students," teica deputāts. "Un es apņemos arī runāt tālāk gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan ar Saeimas Izglītības un kultūras komisijas vadītāju [Arvilu] Ašeradenu šī jautājuma risināšanā, jo te, protams, ir vajadzīga arī politiska vēlme un izšķiršanās palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, un tieši doktorantiem. Ja runā par stipendijām doktorantiem, tas nav tik ļoti fiskāli smags tas jautājums."
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Anita Līce norādīja, ka vajadzību augstākajā izglītībā netrūkst, tādēļ būtu jārunā par reālākiem priekšlikumiem – atbalsts studentiem būtu jāpadara mērķētāks. Piemēram, students, kas dzīvo pie saviem vecākiem Mārupē un paralēli strādā, šo atbalstu izjūt citādāk nekā tas, kurš nāk no laukiem un kuru vecāki finansiāli nevar atbalstīt.
"Noteikti būtu jāņem vērā šie sociālekonomiskie aspekti studentiem, lai augstākā izglītība būtu pieejamāka," skaidroja Līce.
Pēc viņas teiktā – tas, ka students strādā, ir normāla parādība, kas būtu jāņem vērā, un jādomā, kā to izmantot savā labā. Būtu jādomā, kā veicināt to, lai students strādā savā jomā, un kā nodrošināt to, lai viņš nekavētu studijas. Šajā ziņā augstskolām būtu jādomā, piemēram, par elastīgāku studiju grafiku. Tāpat varētu izmantot Vācijā ieviesto duālo augstāko izglītību – darba devējs sadarbībā ar augstskolām veido studiju programmas, kur saskaņots mācību grafiks ar augstskolu un darba devēju.
