Papildu finansējums ir nepieciešams saistībā ar plānoto pieprasījuma pieaugumu aptuveni 20% apmērā, kā arī studijas maksas pieaugumu. Tā, Latvijas Universitāte (LU) ir informējusi par studiju maksas pieaugumu vidēji par 7%, un LU ir augstākās izglītības iestāde, kurā studējošie kredītlīgumus slēdz visvairāk. Līdz ar to ministrijas virzītais papildus finansējums 2021. gada rudens semestrim nodrošinās augstākās izglītības pieejamību, ņemot vērā arī ieilgušās ārkārtas situācijas un pandēmijas sekas.
IZM 2020. gadā ieviesa jauno kreditēšanas modeli, atceļot prasību pēc otrā galvotāja, kas bieži vien bija šķērslis kredīta saņemšanai. Šobrīd ir nepieciešams tikai viens galvojums, ko sniedz valsts attīstības finanšu institūcija "Altum" portfeļgarantijas veidā. Līdz ar to kredītu pieejamība vairs nav atkarīga no studējošā ģimenes finansiālā statusa un vecāku spējas sniegt galvojumu.
Turklāt jaunais studiju un studentu kreditēšanas modelis ir izdevīgāks nekā iepriekšējos gados piemērotais kreditēšanas risinājums, jo paredz, ka par katru valsts galvoto vienu eiro banka kredītos studentiem izsniedz vismaz četrus eiro no saviem līdzekļiem, kas pamatā nonāk izglītības sistēmā kā mācību maksa augstskolām par studijām, norādīja IZM.
2020. gada rudenī pieprasījums pēc valsts garantētiem studiju un studējošo kredītiem būtiski pārsniedza iepriekšējo gadu tendences un plānoto pieaugumu.
To veicināja gan studiju kredītu pieejamība, gan Covid-19 izraisītā ārkārtas situācija un izmaiņas darba tirgū, jo studējošiem samazinājās darba iespējas un līdz ar to iespējas pašiem segt studiju maksu un dzīvošanas izmaksas. Arī daudzu studējošo vecākiem samazinājās ienākumi, samazinot iespējas atbalstīt savu bērnu studijas.
Pašlaik ministrija izstrādā normatīvo regulējumu par stipendiju fondu studējošiem no daudzbērnu ģimenēm. Taču ņemot vērā to, ka stipendijas nevar pilnībā segt studiju maksu, valsts garantētie kredīti ir viens no kompleksa risinājumiem augstākās izglītības pieejamībai, tai skaitā jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, skaidroja IZM.
Nodrošinot studiju un studējošo kredītu pieejamību, tiek palielināts augstāko izglītību ieguvušo skaits Latvijā, un tas veicina tautsaimniecības transformācijai uz augstāko pievienoto vērtību. Pētījumi liecina, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību pelna vairāk par vidusmēra atalgojumu, tādējādi nodrošinot arī lielāku nodokļu iemaksu valsts budžetā, atzīmēja IZM.
