Viņa atzina, ka no malas dokumentu pazušanas lieta izskatās pēc ļaunprātīgas rīcības, jo slepeno dokumentu aprite ir stingri regulēta, tie nestāv uz galda, un apmeklētāji neienāk telpā, kur atrodas darba dokumenti.
“Ja kādam tā ir ambīciju apmierināšana, tad tā nav tikai iestādes vadītāja diskreditēšana, bet arī biroja un pārējo darbinieku diskreditēšana,” sacīja Sudraba.
Viņa norādīja – ja kāds aiznesa dokumentus no biroja, šī persona būtībā “uzspļauj valstij”.
Šādiem cilvēkiem nevar būt vieta valsts pārvaldē, pret viņiem ir asi jāvēršas, pauda Sudraba. Viņa piekrita, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par birojā notiekošo, bet viņš arī nevar “katru aiz rokas noķert un pārbaudīt, kas ir somā”.
Taču viņš atbildīgs par atmosfēru, kāda ir birojā, un pēdējo divu gadu laikā tā nebija normāla, tāpēc Sudraba personīgi uzskata, ka biroja vadībai ir jāmainās.
Jau vēstīts, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē no izmeklēšanas iestādes – KNAB – pazudis sējums no aktīvā izstrādē esošas lietas, kas saturēja informāciju gan par operatīvajām darbībām, gan arī izmeklēšanu. KNAB pagaidām atsakās no komentāriem.
Izskanēja pieļāvumi, ka tas ir mēģinājums diskreditēt Streļčenoku, kura pilnvaras šajā amatā beigsies 17.novembrī un kurš ir atkal pieteicies konkursā uz šo amatu.
Kopumā uz KNAB vadītāja krēslu pretendē 10 cilvēki. Zināms, ka konkursā piedalās Streļčenoks, Zemgales policijas vadītājs Haralds Laidiņš, Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka, kā arī agrākais iekšlietu ministrs Māris Gulbis.