Par Sudrabas atsaukšanu nobalsoja 43 parlamentārieši, pret bija 42 un vēl četri atturējās.
Darba kārtībā jautājumu izdevās iekļaut ar vienas balss pārsvaru. Šādu ierosinājumu iesniedza vairāki Nacionālās apvienības deputāti, jo iepriekšējā reizē atsevišķi frakcijas deputāti izņēma savas balsošanas kartītes, tādā veidā slēpti paužot atbalstu Sudrabai.
Partijas vadītājs Raivis Dzintars atklāja, ka tas izsauca vēlētāju neapmierinātību: “Neesam balsošanas mašīnas, katram var būt sava motivācija, taču pēc šī balsojuma mēs redzējām – nekautrējamies to teikt neatkarīgi no vēlēšanu tuvuma – mūsu vēlētājiem ir svarīgi, lai Nacionālā apvienība paustu arī simboliskā balsojumā ļoti skaidru un nepārprotamu nostāju. No tā mēs nekaunamies, mēs lepojamies ar to.”
Arī Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) skaidroja, ņemot vērā "remdeno un nekonkrēto gala ziņojumu", tas ir simbolisks balsojums par Sudrabas atbildību par konkrēto ziņojumu. Arī Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka tas ir attieksmes balsojums, kas neizšķir būtību.
“Iepriekšējā šajā balsojumā es balsoju „par”. Tas bija rūpīgi izsvērts lēmums. Un kas notika? Notika tas, ka Nacionālā apvienība manu balsi vienkārši izčakarēja,” atminējās Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants, pamatojot izvēli otrajā balsojumā par Sudrabas atsaukšanu no komisijas balsot „pret”.
Tāpat deputāti Ivars Zariņš (“Saskaņa”) un Valdis Kalnozols (Zaļo un zemnieku savienība) pauda neizpratni par šādu darba kārtības jautājumu. Arī pie frakcijām nepiederošais Ringolds Balodis sacīja, ka šādam simboliskam solim vairs nav jēgas. Viņš gan atzina, ka ziņojums ir “nekāds”, tomēr ziņojumu jebkurā gadījumā nolasīs.
Sudraba, runājot par savām sajūtām šajā procesā, izteicās: "Tagad pēc tā visa esmu guvusi pieredzi un varu izteikt pateicību. Pirmkārt, visiem un katram komisijas pārstāvim, tiem, kas mani pazemoja, centās mani iznīcināt, izvilkt cauri netīrumiem. Paldies arī tiem, kas palīdzēja piecelties un notīrīties. Es kļuvu viedāka, viedāka, kādi ir mani kolēģi un valsts sistēma kopumā."
Jau pirms nedēļas, kad Saeima balsoja par Sudrabas atsaukšanu no komisijas, šo priekšlikumu noraidīja.
Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos. KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
Par izmeklēšanas komisijas vadītāju tika apstiprināta deputāte Inguna Sudraba, taču šis lēmums uzreiz arī izpelnījās kritiku. Nacionālā apvienība (NA) solīja rosināja atcelt Sudrabu no "oligarhu lietas" komisijas vadītājas amata, jo Sudraba žurnālā "Ir" publicētajās "oligarhu sarunās" minēta kā potenciāla Ministru prezidente, par kuru nolemts Maskavā.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Saeimu izvērtēt, vai Sudrabas vadībā komisija spēs izpildīt Saeimas dotos uzdevumus, stiprinās sabiedrības uzticēšanos valsts varai un tiesiskumam.
