Vairāki deputāti Saeimā iesnieguši priekšlikumu atsaukt Sudrabu no komisijas. Viens no priekšlikuma autoriem Andrejs Judins (“Kustība “Par!”””/”Vienotības” frakcija) skaidroja, ka normatīvi paredz, ka komisijā strādā visu frakciju pārstāvji.
Sudrabas vadītās partijas “No sirds Latvijai” (NSL) frakcija aizvadītajās brīvdienās izjuka, jo no tās izstājās deputāts Ringolds Balodis, un līdz ar to NSL Saeimā pārstāv vairs tikai četri deputāti, bet frakcijas izveidei nepieciešami vismaz pieci tautas kalpi.
Judins skaidroja, ka komisija atbilstoši nolikumam strādās līdz 2. februārim, un nevar pieļaut, ka komisija strādā neatbilstoši prasībām un regulējumam.
Viņš piebilda, ka Sudrabas atsaukšana netraucēs Saeimai diskutēt par gala ziņojumu nākamnedēļ. Judins arī pauda, ka komisijas mērķi nav sasniegti un tas ir slikti, bet vismaz “iestājas brīdis, kad Sudraba nevar vadīt komisiju”.
Taču Saeima ar 39 balsīm par, 25 balsīm pret un 18 deputātiem atturoties noraidīja priekšlikumu par Sudrabas atsaukšanu. Pret balsoja “Saskaņas” pārstāvji, bet atturējās Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidroja, ka ZZS deputāti tā balsoja, “tāpēc, ka mēs uzskatām, ka šodien Sudrabas atcelšana no šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas bija tīri un klaji Judina PR [sabiedrisko attiecību] gājiens”.
“Mēs redzējām, ka neviens te neiet par to tēmu pat diskutēt, neviens neiet runāt. Judins atnāk, divus teikumus pasaka. Saprotiet, tā ir absolūti nesagatavota lieta,” sacīja Brigmanis.
Brigmanis arī uzsvēra, ka fakts, ka Sudraba vairs nevada frakciju neliedz viņai vadīt parlamentārās izmeklēšanas komisiju."Es speciāli, konsultējos ar Saeimas Juridisko biroju. Es prognozēju, ka tāds jautājums būs no žurnālistiem, viņi teica – "Nē, tas nav pretrunā!"" norādīja Brigmanis.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kura bija viena no tiem deputātiem, kas parakstīja aicinājumu Sudrabu atsaukt no komisijas, gan saka – tas ir interpretācijas jautājums. Likums nosaka, ka komisiju veido pēc frakciju principa. Tad nu pēc likuma burta citi tulko, ka tas attiecas tikai uz izveidošanas brīdi, ne turpmāko laiku. Pašas Mūrnieces ieskatā jāievēro likuma gars un Sudrabai pašai vajadzētu atkāpties. Komisijas gala ziņojums pagaidām plašākai sabiedrībai nav pieejams, taču tas būs publisks un nākamceturtdien tiks apspriests Saeimas debatēs.
KONTEKSTS:
Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos. KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
Par izmeklēšanas komisiju vadītāju tika apstiprināta deputāte Inguna Sudraba, taču šis lēmums uzreiz arī izpelnījās kritiku. Nacionālā apvienība (NA) solīja rosināja atcelt Sudrabu no "oligarhu lietas" komisijas vadītājas amata, jo Sudraba žurnālā "Ir" publicētajās "oligarhu sarunās" minēta kā potenciāla Ministru prezidente, par kuru nolemts Maskavā.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Saeimu izvērtēt, vai Sudrabas vadībā komisija spēs izpildīt Saeimas dotos uzdevumus, stiprinās sabiedrības uzticēšanos valsts varai un tiesiskumam.
