Šuplinska izstājas no Jaunās konservatīvās partijas

Šuplinska jau trešdien preses konferencē paziņoja, ka gadījumā, ja JKP valde lems atcelt viņu no ministres amata, tad viņa partiju atstās. 

“Es redzu, ka nozare, kas patiešām ir ļoti daudzās lietās stagnējusi, ir pamodusies. Un es ļoti ceru, ka šie procesi neapstāsies. Man ir neizprotami, ka šajā brīdī es redzu, ka tieši savējie nav gatavi sistēmas maiņai,” paziņoja Šuplinska.

Tieši savējie jeb “jaunie konservatīvie” bija tie, kas pieņēma lēmumu mainīt paši savu ministri.

“Īstenībā politikā es gāju tikai Jāņa Bordāna un Jura Juraša pierunāta. Ar vienu ļoti skaidru mērķi: “Godīgi. Drosmīgi. Gudri.” Ja es neredzu kādu no šiem elementiem, es izstājos,” skaidroja Šuplinska.

“Paldies par sadarbību. Augstu novērtēju katru biedru, kas godīgi, drosmīgi, gudri ir darbojušies un darbosies joprojām,” Šuplinska norādīja savā izstāšanās iesniegumā partijai. 

Šuplinska plāno turpināt darbu Saeimā.  Viņa jau iepriekš pauda, ka būtu gatava atgriezties Saeimas deputātes amatā, ja viņai būtu jāatstāj ministres amats.

Pēc koalīcijas vienošanās premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) trešdien izdeva rīkojumu par Šuplinskas, ka arī divu “KPV LV” pārstāvju – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena un labklājības ministres Ramonas Petravičas – atbrīvošanu no amatiem.

JKP līderis Jānis Bordāns preses konferencē tieši neatbildēja, kāpēc nomainīta izglītības ministre. Viņš norādīja, ka no nākamās ministres sagaida labu sadarbību ar sociālajiem partneriem un nozari. JKP plāno maksimāli izmantot laiku, lai strādātu sabiedrības interesēs.

"Vēsture parādīs, vai tas bija labākais risinājums, bet tas ir sabiedrības interesēs," sacīja Bordāns.

Šuplinska bija līdzšinējās valdības nepopulārākā ministre, bet, jautāts, vai šāds solis saistīts ar viņas novērtējumu sabiedrībā un gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, Bordāns pauda, ka “tas bija tiešām sabiedrības interesēs izteikts piedāvājums”.

“Tāds arī ir bijis mērķis, veidojot gan jauno valdības nedaudz uzlaboto sastāvu, gan arī domājot par mērķu sasniegšanu. Un tas arī ir bijis pamats. Jebkādi citi pieņēmumi, tie ir pārlieku vienkāršoti, es teiktu tā,” sacīja Bordāns.

Šuplinskas vadībā ātrākus tempus uzņēmusi augstskolu reforma, par to tuvākajā laikā balsos Saeima. Augstākās izglītības iestādes gan reformu kritizē. Neveiksmīgi bija mēģinājumi no amata atbrīvot Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, kas radīja vēl saspīlētākas attiecības ar daļu augstskolu akadēmiskā personāla.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā  (LIZDA) atzīst, ka dialogs neesot veidojies uz vienlīdzības un cieņpilnas attieksmes pamata.

“Mēs nevaram nerēķināties no LIZDA puses, ka tiek pārstāvēts viens un tas pats politiskais spēks. Zināmā mērā šis rokraksts varētu turpināties, nevar to izslēgt. Tikai darbi un laiks varēs rādīt, vai nozare tiek sadzirdēta, vai ir sadarbība – profesionāla, cieņpilna,” pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

KONTEKSTS:

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) 2. jūnijā paziņoja, ka turpmāk koalīcijā būs četras partijas – Jaunā konservatīvā partija, "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība". Kariņš norādīja, ka koalīcija darbu turpinās konsolidētā veidā – bez partijas "KPV LV".

Koalīcijas partijas arī parakstīja jaunu sadarbības memorandu.

Plānots, ka valdībā iekšlietas, kas pašlaik ir Sanda Ģirģena ("KPV LV") pārziņā, uzticēs partiju apvienības "Attīstībai/Par!" pārstāvei Marijai Golubevai; labklājību, ko pašlaik pārzina Ramona Petraviča ("KPV LV"), – Gatim Eglītim (JKP), bet pašlaik vakanto ekonomikas ministra portfeli – iepriekšējam ministram Jānim Vitenbergam (Nacionālā apvienība).

Vienlaikus valdības partneru vienošanās rezultātā iecerēts nomainīt arī izglītības un zinātnes ministri. Pašreizējās ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā plānots virzīt Saeimas deputāti Anitu Muižnieci (JKP).

Paredzēts, ka par jauno ministru apstiprināšanu Saeima balsos 3. jūnijā.