Pašreizējais valdības lēmums paredz, ka klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1.–4. klasēm, bet 5.–6. klases no 7. decembra mācīsies attālināti. Tāpat līdz ārkārtējās situācijas beigām attālināti mācās arī 7.–12.klases. Bet no 4. janvāra skolās mācību procesa laikā un ārpus tā sejas maskas jānēsā visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem, arī pašu jaunāko klašu skolēniem.
Tikai divas dienas pēc šī lēmuma portālā "Manabalss.lv" ir savākti vairāk nekā 19 000 parakstu un izskatīšanai Saeimā jau iesniegta iniciatīva ar aicinājumu atcelt valdības lēmumu visiem skolēniem uzdot skolās un ārpus tām valkāt mutes un deguna aizsegus.
Šuplinska norādīja, ka gadījumā, ja Saeima šo iniciatīvu atbalstīs, bet saslimstība ar Covid-19 nemazināsies, būs jādomā par visu klašu pāriešanu uz attālinātajām mācībām vai arī par brīvlaika pagarināšanu 1.–4. klašu skolēniem, pēc tam attiecīgi pagarinot mācību gadu.
Viņa arī skaidroja, ka pēc rudens brīvlaika strauji pieauga saslimstība ar Covid-19 tieši vecuma grupā 10–12 gadi, tāpēc valdība izšķīrusies, ka arī par 5.–6. klašu skolēnu pāreju uz attālinātajām mācībām.
Savukārt 1.–4 . klasēm ministrija rekomendē ne tikai ievērot prasību nodrošināt 3 kvadrātmetrus vienam skolēnam, bet arī biežāk vēdināt telpas, nerīkot sporta nodarbības un kopīgu dziedāšanu mūzikas stundās, jo tieši dziedāšanu epidemiologi norādīja kā vienu no bīstamākajām nodarbēm, kas veicina slimības izplatību.
Ministre arī sacīja, ka skolām ir jāmeklē risinājumi un, ja tās nespēj izpildīt visas prasības, noteikti jāvēršas ministrijā vai Izglītības kvalitātes valsts dienestā, vai pašvaldības Izglītības pārvaldē, lai kopīgi atrastu iespēju nodrošināt mācību procesu.
Masku lietošanu skolās ministrija neplāno īpaši kontrolēt, “katram jāsaprot, ka tā ir individuāla atbildība”, norādīja ministre. Ja masku lietošana būs obligāta un janvārī skolēni negribēs lietot maskas, skolotājiem ir jāstrādā ar skolēniem un viņu vecākiem.
Šuplinska arī atzina, ka “mēs būsim priecīgi, ja situācija būs krietni labāka un varēsim izvairīties no masku piemērošanas skolās”.
Taču, ja tas nenotiks, Izglītības ministrija sadarbībā ar pašvaldību lietu ministriju strādā, lai no janvāra sagādātu finansējumu masku iegādei skolēniem un skolotājiem.
IZM informēja, ka, izvērtējot 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pieredzi par masku lietošanas prasībām skolā, redzams, ka 72% gadījumos skolēni skolā obligāti lieto maskas un vairāk nekā pusē no tām maskas sāk lietot no sešu gadu vai pat agrāka vecuma. Analizējot valstu situāciju, var secināt, ka vismaz sešās no tām šobrīd vērojami uzlabojumi, piemēram, tādās smagi skartās valstīs kā Beļģija, Čehija un Francija, informēja ministrija.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti atzinuši, ka masku nēsāšana ir efektīvāka, ja skolās paralēli tiek ievērota nepieciešamā distance. Arī Pasaules Veselības organizācija akcentējusi, ka masku lietošana bērniem un pusaudžiem skolās jāuzskata par daļu no stratēģijas, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, norādīja ministrija.
Izglītības un zinātnes ministrija aicina skolotājus, vecākus un bērnus ar sapratni izturēties pret jauno prasību par sejas maskas nēsāšanu izglītības iestādēs un citiem drošības pasākumiem.
Vīrusa nekontrolēta izplatība sabiedrībā prasa aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dzīvību un var novest pie nopietnām ekonomiskām sekām.
Covid-19 skarto skolu skaits turpina pieaugt, atzina Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Juris Zīvarts:
„Šobrīd 83 izglītības iestādēs noteikti pretepidēmijas pasākumi. Tie skar 3400 izglītojamo, un vairāk nekā 240 pedagogu atrodas karantīnā vai strādā attālināti.”
Daļa vecāku steiguši aizrādīt, ka ārpus stundām, starpbrīžos un koplietošanas telpās, piemēram, garderobē distancēšanās prasību ievērošanu nodrošināt nereti nav iespējams, kas rada bažas par vīrusa izplatīšanos.
„Šādā gadījumā izglītības iestāde palīdzēs vecākam nodrošināt bērnam izglītību mājās. Šobrīd grozījumi ir atvieglojuši nokārtot mājmācību. Iepriekš tam bija nepieciešams vairākas darbības veikt, bet šobrīd pietiek ar vecāku iesniegumu. To vecāks raksta, ja pastāv šādas bažas un vecākam ir iespējas mājās apmācīt savu bērnu,” komentēja Zīvarts.
Izglītības ministrija cer, ka līdz janvārim pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars būs 4–5% no testēto skaita, kas ļautu lemt par 9. un 12. klašu izglītošanos klātienē. Tādā gadījumā varētu pārskatīt arī platības prasību katram skolēnam un arī 7., 8. 10. un 11. klases varētu atgriezties daļējas klātienes mācību režīmā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
