Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" ministre stāstīja, ka, viņasprāt, rektora vēlēšanas ilgst no brīža, kad senātā tiek izdoti dokumenti par vēlēšanām līdz pat brīdim, kad ministrija izdod dokumentus par apstiprinājumu. Tiesa esot ņēmusi vērā tikai aktīvo procesa daļu.
"Strādājot augstskolā, mana pārliecība ir bijusi, ka vēlēšanu process ir no tā brīža, kad senātā apstiprina dokumentus, kas attiecas uz rektora vēlēšanām, un beidzas ar lēmumu, kas tiek iesniegts ministrijā. Tiesa ir vērtējusi tikai sēžu procesu," sacīja Šuplinska.
Viņa piebilda, ka tiesa savā spriedumā ir atzinusi, ka 24. maija sēde ir bijusi neleģitīma.
Šuplinska vēlas panākt atbildi, lai saprastu, cik pamatots bija tiesas pirmšķietamais spriedums. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš norādīja, ka respektēs tiesas lēmumu. Tomēr, atbildot uz jautājumu, vai Šuplinska apstrīdēs tiesas lēmumu,
viņa sacīja, ka ceturtdien iesniegs blakus sūdzību valdībā un piektdien ārkārtas sēdē tā tiks izskatīta.
Pārsūdzība, viņasprāt, ļautu arī atbildīgi sakārtot augstskolu pārvaldību, ar ko pašlaik nodarbojas ministrijā. Šuplinska norādīja, ka tas nākotnē ļautu novērst pārkāpumus. Piemēram, varētu vērtēt, vai rektors ir jāapstiprina Ministru kabinetam, kā arī, vai rektoru ievēlē vēlēšanās, vai arī tiek rīkots atklāts konkurss.
KONTEKSTS:
Administratīvās rajona tiesa septembra beigās apturēja Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts Universitātes rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu.
Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, ka LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
