Taujāts par Ilgas Šuplinskas nomaiņu izglītības un zinātnes ministres amatā, Eglītis atzina, ka tas bija pašas Jaunās konservatīvās partijas, kuru ministre pārstāvēja, lēmums.
Eglītis skaidroja, ar ko bija saistīts šāds partijas lēmums: “Ar to, ka mums jādomā ilgākā termiņā, šajā gadījumā līdz nākamai Saeimai, kā mēs varam uzlabot savas organizācijas veselību un sabiedrībā... kā lai to nosauc… Lai arī mums reitingi un viss tā tālāk, lai tomēr spējam atgūties.”
Pretēji Šuplinskas publiski paustajam Eglītis sacīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas ar politiķi bijušas vairākas sarunas. Bet nesanāca vienoties par abpusēji pieņemamu iznākumu.
Partijas "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis attiecībā uz pārmaiņām koalīcijā atklāja, ka partiju sarunās pārrunāta arī darba organizācija un disciplīna, tajā skaitā Saeimas balsojumos. “Kad premjers bija pārliecināts, ka šāds godavārds tika dots, tad arī tika dots starta šāviens valdības atjaunošanai,” pastāstīja Latkovskis.
Eglītis apliecināja, ka koalīcijās turpmākajā darbā disciplīnai jābūt lielākai, jo 2022. gada valsts budžeta pieņemšana būšot smags process.
KONTEKSTS:
Jūnija sākumā partijas vienojās, ka turpmāk koalīcijā būs četras partijas – JKP, "Attīstībai/Par!", NA un "Jaunā Vienotība". Līdzšinējos "KPV LV" ministru posteņus sadalīs. Parakstot sadarbības memorandu, koalīcija vienojās kā prioritāti izvirzīt eksportspējīgu uzņēmumu stiprināšanu un attīstīšanu. Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija pēc izslēgšanas no koalīcijas balsos atbilstoši saviem uzskatiem.
Muižniece nāks Ilgas Šuplinskas vietā, kura vadīja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) kopš Krišjāņa Kariņa valdības pirmsākumiem un kuru "pēc visu valdības partneru vienošanās" nolemts nomainīt, pēc kā Šuplinska paziņoja par izstāšanos no JKP.
