Tradīcija svētkos sātīgi paēst latviešu cilvēkam saglabājusies no sendienām. Arī šobaltdien daudzas ģimenes klāj ļoti bagātīgu svētku galdu, jo tas rada svinību, māju un siltuma sajūtu.
„Galdā mums bija vistiņa, kartupelīši cepeškrāsnī, kāpostiņi, speķa pīrādziņi, tortīte, piparkūkas un zirnīši, pupiņas, biešu salāti, daudz vārdu sakot ēdieniem, cik vajag pēc skaita, lai būtu savi ķirbīši dārza, gurķīši marinēti, jo man ir savs dārzs, kur izaug ļoti veselīgs pārtika un no tā arī gatavojam," stāsta rēzekniete Benita.
Savukārt rēzekniete Irēna domā, ka „noteikti svētku kūka būs galdā, bez karbonādēm un bez skābētiem kāpostiem arī nevar iztikt".
„Liekas, visi mēģina ievērot mērenību, bet, kad nāk svētku laiks, tad tiešām mērenība aiziet malā un gribas nogaršot visu, jo tradicionāli bez svētku galda nav svētku un, ja pie galda esi klāt, noteikti vajag visu izmēģināt un pagaršot," – tā Irēna. „Protams, uzlielīt saimnieci, kura tik garšīgi gatavojusi, tā, ka diemžēl tā sanāk, bet pēc tam varētu ieturēt diētu, lai būtu labi veselībai."
„Ir gan treknāki ēdieni, gan mazāk treknāki. Var izvēlēties – ir zivs, pīle, brieža šķiņķis, vai jūs varat izvēlēties vienkārši desertu ar piparkūkām," restorāna "Rozālija" piedāvājumu slavē tā šefpavārs Aleksandrs Kanuniks. „Mūsu klientiem patīk paēst, tāpēc pasūta, lai varētu pieēsties. Jaungadā naktī vajag lai pieēstos, lai jauno gadu sagaidītu ar pilnu vēderu."
Latvijas ārsti gan novērojuši, ka dažkārt cilvēki svētkos uzdzīvo pāri savu spēku robežām. Treknu ēdienu un spēcīgo grādīgo dzērienu apvienojums nav tā veselīgākā kombinācija.
„Mūsdienu cilvēks patiesībā ir paēdis, Latvijā no bada nemirst," uzskata Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis . „Šī iemesla dēļ mēs katru dienu jau ēdam tik daudz kā kādreiz svētkos, bet saglabājusies tradīcija Ziemassvētku un Jauno gada galdu pārkraut. Tādā gadījumā mēs lietojam šos pašus 10 ēdienus, pilnībā sabendējam savu aknu un aizkuņģa dziedzera darbību – mūs tas ir daudz par daudz. Lai to izdarītu pa īstam, parasti vēl lietojam alkoholiskus dzērienus."
Pastāv arī alternatīvas – kā paēst garšīgi un vienlaikus prātīgi. Latgales speķa vīrs Andris Mejers trekna cepta speķa vietā piedāvā sālīto speķi, kas nav termiski apstrādāts, līdz ar to – veselīgs, jo satur organismam nepieciešamos mikroelementus.
„Itis vairok īt iz tū, ka captīs špeks vairok ar gaļi, kuris termiski apstrodots – da pec to špeka drusku grušok," stāsta saimniecības "Latgolys Golds" īpašnieks Andris Mejers. „As kai beju Vocejī, tī uzskata ka špeks soļeits, kurīs nav termiski apstrodots, ņi voreits, ņi capts ir diētiskais produkts i itū špeku jī kai soļeitu var- tīšom vīgli ar tū pašu šmakovceņi aizkūst. Agrok mas cilvāki paādam soļa špeka, padzierom iudiņa nu okis eistū lobū, a tagad že aizdzer ar koka kolu, ar fantu – itis soļs naizavadās nu organisma kei agrok ar vīnkoršu iudiņi, ļīkīs palika."
Šodien svētku galdā līdz ar tradicionālajiem sendienu ēdieniem liek mūsdienu našķus, kuros nereti ir par daudz cukura, sāls un transtaukskābju. Svētku sajūtu gan nevajadzētu bojāt ar drastiskām diētām – galvenais ir ēst ar mēru un pēc iespējas vairāk kustēties.
