Šogad, atšķirībā no iepriekšējās gadu mijas, pirotehniku atļauts pirkt arī klātienē un, lai gan kovida ierobežojumi saglabājas, tie ir nedaudz maigāki nekā pērn. Tieši gada noslēdzošās dienas ir tās, kad pie pirotehnikas veikaliem mēdz veidoties rindas.
“Protams, kontakts ar pārdevēju, manuprāt, ir gana svarīgs arī drošības dēļ. Jo katrs pārdevējs ir vienlaikus arī drošības konsultants. Viņš katru gadu atgādina drošības noteikumus, atgādina, kā labāk un pareizāk darboties, jo tas ir mūsu kopējais mērķis – lai retāk notiktu nelaimes,” stāsta Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas vadītājs Jānis Nutovcs.
Nelaimes visbiežāk rodas pārgalvības un arī alkohola ietekmē. Pirms degļa aizdedzināšanas vēlreiz jāizlasa lietošanas instrukcija, kas ir nodrukāta arī valsts valodā.
“Pamatu pamats ir lasīt instrukciju, kā darbojas attiecīgais pirotehnikas izstrādājums. Galvenais ir to pareizi novietot un pareizi izmantot, un atkāpties drošā attālumā. Pareizi izmantojot, ar izstrādājumu nekas nevar notikt,” spriež Nutovcs.
Nelāgs ieradums, ko cilvēki dara gadu no gada, bet kas ir kategoriski aizliegts – petaržu šaušana no daudzdzīvokļu namu balkoniem un logiem. Petaržu ražotāji atgādina, ka tas apdraud ne vien pašus, bet arī līdzcilvēkus.
Arī, vērojot uguņošanu, mājas vai dzīvokļa logi un balkons jātur aizvērti, lai raķetes neielido iekšā un neaizdegas.
“Pērn mums bija divi izsaukumi tieši pēc salūtu šaušanas. Jūrmalā dega šķūnīši, bet Rīgā dega jumta terase. Pirotehnikas izstrādājumi nebūt nav tik nevainīgi. Kāda raķete var trāpīt mājoklī, un mēs pat nepamanām, ka ir sākusies aizdegšanās un izcēlies ugunsgrēks,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Agrita Vītola.
Glābēji atgādina, ka pēc salūta petardes jāatdzesē un pareizi jāutilizē. Taču arī par to diemžēl mēdz piemirst un ugunsdzēsējiem ap pulksten vieniem naktī jādzēš gan atkritumu konteineri, gan kāpņu telpas.
