Deputātu vietā Saeimas Sarkanajā zālē piektdien pulcējās vairāki desmiti Latvijas iedzīvotāju, kas nule izgājuši naturalizācijas procesu un jau tuvākajā laikā ar valdības lēmumu oficiāli kļūs par Latvijas pilsoņiem. Kameru un fotoaparātu zibšņu pavadībā viņi kā pirmie kopš jaunās kārtības publiski deva un parakstīja solījumu par uzticību Latvijai.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzrunā uzsvēra - pilsonība nav tikai pilsoņa pase un juridisks akts, bet daudz ciešāka saikne ar valsti:
„Latvijas valsts mums visiem ir viena, un Latvijai kā mazai valstij ir svarīgs ikviens cilvēks. Tāpēc es tiešām esmu priecīga sveikt jūs šeit par to, ka jūs pievienojaties latviešu pilsoņu saimei.”
Svinīgajām uzrunām sekoja kopīga fotografēšanās Saeimas sēžu zālē. Ziediem, grāmatām un Latvijas karoga nozīmītēm rokās topošie pilsoņi atzīst, ka mazliet mulst no lielās uzmanības. Pensionāre Žanna Kuksova smejot saka, ka svinīgā ceremonija viņai likusies gluži kā kāzu diena:
„Zvērestu pirmo reizi mūžā devu kā pionieris, un tagad. Tie ir lieliski svētki! Es ar tādiem cienījamiem cilvēkiem nofotografējos. Fantastiski, gribētos to katru dienu. (..) Man prasa, kāda tautība man ir - es nezinu! Man ir Latvijas tautība, jo es nezinu krievu tautību, es te izaugu.”
Svinīgo solījumu šodien deva 30 krievu, baltkrievu, lietuviešu, azerbaidžāņu un ukraiņu tautības cilvēku - gan jauni, gan jau cienījamos gados. Liela daļa Latvijā nodzīvojuši teju visu mūžu, arī Tatjana Saļimova un Pāvels Janočko.
Agrāk tikai noliki eksāmenu un pēc kāda laika saņēmi pasi un viss. Tagad svinīga ceremonija, patīkami. 36 gadus nodzīvoju Latvijā, sieva, meita un znots ir pilsoņi, es viens pats tā… Tagad nolēmu - ir laiks,” stāsta Pāvels. - "Patīkami, protams, tāda svinīga forma…Sajūta laba, būs ko atcerēties. Par pilsoni nolēmu kļūt, jo visu mūžu te dzīvoju, strādāju, tāpēc arī uzskatu, ka jābūt pilsonībai. Visai ģimenei jābūt pilsoņiem,” saka Tatjana.
Nākamās svinīgās ceremonijas gan vairs nenotiks Saeimas namā, bet pašvaldībās. Jau nākamnedēļ - Liepājā un Daugavpilī, stāsta PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs:
„Reizi mēnesī visās pilsētās praktiski šīs ceremonijas varēs notikt. Tādās pilsētās kā, piemēram, Balvi vai Preiļi, kur ir ļoti maz pilsonības pretendentu, iespējams, šīs ceremonijas notiks vienreiz trīs mēnešos vienam cilvēkam, bet notiks.”
Kopumā gan naturalizēties gribētāju skaits rūk - ja iepriekšējos gados tie bija divi līdz trīs tūkstoši, tad pērn - jau mazāk kā divi tūkstoši..
„Nedrošība, ka nevarēs nokārtot eksāmenu, uzskats, ka pilsonība pienākas automātiski, un joprojām cilvēki cer uz atvieglojumiem naturalizācijas procesā,” Gorbunovs skaidro galvenos iemeslus, ko aptaujās min nepilsoņi
Naturalizācijas pārvaldes vadītājs gan cer, ka svinīgā ceremonija līdzēs mainīt cilvēku domas par labu Latvijas pilsonībai, parādot, ka tas nav formāls akts, bet valsts viņus tiešām vēlas.
